Vikipēdija

Aleksandrs Godunovs

Aleksandrs Godunovs (krievu: Александр Борисович Годунов; 1949. gada 28. novembris Sahalīnas apgabals, PSRS — 1995. gada 18. maijs Losandželosa, Kalifornija, ASV) bija padomju un amerikāņu mākslinieks, baletdejotājs un kinoaktieris.

Aleksandrs Godunovs
Александр Годунов
Personīgā informācija
Dzimis 1949. gada 28. novembrī
Sahalīnas apgabals, RSFSR, PSRS
Miris 1995. gada 18. maijā (45 gadi)
Losandželosa, ASV
Pilsonība Padomju Savienība, ASV
Nodarbošanās baleta dejotājs, aktieris

Dzīvesgājums

labot šo sadaļu

Dzimis 1949. gadā Južnosahaļinskā kara inženiera Borisa Godunova un viņa sievas Lidijas, dzimušas Studencovas, ģimenē.[1] Pēc vecāku šķiršanās kopā ar māti un brāli dzīvoja Rīgā, ēkā Tērbatas un Stabu ielu stūrī. No 1958. gada līdz 1967. gadam viņš mācījās Rīgas horeogrāfijas skolā, viens no viņa pasniedzējiem bija Juris Kaprālis, kurš sagatavoja Aleksandra Godunova un Mihaila Barišnikova pirmos koncertu numurus. Starp tiem — variācija "Laurencijas". Kaprālis mācīja Godunovu līdz 8. klasei un visas dzīves garumā Godunovs atbalstīja savu pedagogu un bija ar viņu draudzīgās attiecībās.[2] Izlaiduma gadā Godunovs dejoja bērnu pas-de-trois no baleta "Riekstkodis". Pēc skolas absolvēšanas Godunovs saņēma norīkojumu strādāt Latvijas PSR operas un baleta teātrī, lai gan viņam bija ielūgums no Igora Moisejeva pievienoties horeogrāfiskā ansambļa "Klasiskais balets" ("Jaunais balets") trupai. Godunovs devās uz pieņemšanu pie Latvijas PSR kultūras ministra Vladimira Kaupuža ar lūgumu atlaist viņu uz Maskavu, bet atļauju neieguva, tāpēc devās uz Maskavu patvaļīgi.

"Jaunajā baletā" (1967—1971) Godunovs Asafa Meserēra un Aleksandra Rudenko klasēs viņš pilnveidoja tehniku un iepazinās ar mūsdienu izcilāko horeogrāfu radošajām vīzijām. 1971. gadā saņēma uzaicinājumu no Lielā teātra teātra galvenā baletmeistara Jurija Grigoroviča. Viņa debija notika "Gulbju ezerā". Lielajā teātrī par Godunova baleta skolotāju kļuva pazīstamais pedagogs Aleksejs Jermolajevs. 1972. gadā Godunovs ieguva zelta medaļu Maskavas Starptautiskajā baletmākslinieku konkursā.[1]

Tobrīd Lielajā teātrī atklāti karoja trīs grupējumi — Grigorovičs, Pļisecka un Vasiļjevs. Maijas Pļiseckas ielūgums kļūt par viņas partneri izraisīja galvenā baletmeistara dusmas. Godunovs dejoja Spartaku tikai piecas reizes, Ivanu Bargo — deviņas, bet Hosē "Karmenā" dejoja ap četrdesmit reizēm, Vronski "Annā Karēninā" — vairāk nekā trīsdesmit, Klaudio iestudējumā "Ar Mīlestību par mīlestību" — vairāk nekā divdesmit reižu. Viņa pēdējā pirmizrāde bija Tibalda loma Prokofjeva baletā "Romeo un Džuljeta". 

“Viņš bija gara auguma, varens un lepns. Salmu krāsas matu kūlis, kas piešķīra viņam līdzību ar skandināvu, plēnēja Godunova neatkārtojamās piruetes izraisītajā vēja brāzmā” — tā par savu partneri teikusi baletdejotāja Maija Pļisecka.

Dzīve ASV

labot šo sadaļu

1979. gada 23. augustā Lielā teātra viesizrāžu laikā Ņujorkā Godunovs vērsās pie ASV varas iestādēm ar lūgumu sniegt politisko patvērumu. Pēc tam Padomju Savienības varas iestādes sūtīja Godunova sievu Ludmilu Vlasovu ar lidmašīnu uz Maskavu, tomēr lidmašīnu aizturēja ASV, un ASV Valsts departaments pieprasīja sniegt pierādījumus par to, ka Vlasova atgriežas PSRS brīvprātīgi. Incidentā bija iesaistīti PSRS un ASV līderi Leonīds Brežņevs un Džimijs Kārters. Pamatojoties uz šiem notikumiem, 1985. gadā PSRS iznāca filma "Lidojums 222". Šajā grūtajā laikā Godunovs saņēma Josifa Brodska[3] atbalstu. Gada laikā Godunovs neveiksmīgi mēģināja panākt sievas atgriešanos. Šis pāris kļuva pazīstams kā aukstā kara "Romeo un Džuljeta". 1982. gadā tika noformēta viņu šķiršanās.

Godunovu pieņēma Amerikāņu teātra baleta trupā, 1982. gadā līgums ar teātri netika pagarināts sakarā ar domstarpībām ar trupas vadītāju Mihailu Barišnikovu. Kādu laiku Godunovs veiksmīgi uzstājās ar savu trupu. Kā ielūgtā zvaigzne apceļoja ASV, Kanādu, Latīņameriku, Austrāliju, Izraēlu, Eiropu, Japānu. 1985. gadā aizgāja no baleta un turpināja kinokarjeru. Darbojās Deivida Ličina baleta akadēmijā Tatjanas Rjabušinskas vadībā, tur regulāri pasniedza baleta meistarklases. Amerikā Aleksandrs Godunovs papildināja arī savas aktiermeistarības prasmes. Viņš studēja Džuljarda mākslu skolā Ņujorkā un leģendārās Stellas Adleres aktiermeistarības studijā Losandželosā.

Miris 1995. gada 18. maijā Losandželosā,[4] nāvi izraisīja hepatīta komplikācijas sakarā ar hronisku alkoholismu.[5][6]

Godunova pelnus izkaisīja virs Klusa okeāna, viņa memoriāli atrodas Losandželosā un Maskavā. Epitāfija vēsta: "Viņa nākotne palika pagātnē" (angļu: «His future remained in the past»). Epitāfija Vvedenska kapsētā Maskavā vēsta: "Tu vienmēr esi ar mums".

Lomas Lielajā teātrī

labot šo sadaļu
  • P.Čaikovskis. «Gulbju ezers». A.Gorska iestudējums. 1971.
  • P.Čaikovskis. «Gulbju ezers». A.Gorska un A.Meserēra iestudējums. 1971. Princis.
  • P.Čaikovskis. «Gulbju ezers». J.Grigoroviča iestudējums. 1971. Princis.
  • R.Ščedrins. «Anna Kareņina». Vronskis. M.Pļiseckas, N. Riženko, V.Smirnova-Golovanova iestudējums. 1972.
  • F. Šopēns. «Šopēniāna». Jauneklis. 1972.
  • L. Minkuss. «Dons Kihots». Bazīls. 1973.
  • Ž.Bizē— R.Ščedrins. «Karmenas svīta». A.Alonso iestudējums. Hosē. 1974.
  • А. Аdāns. «Žizele». Аlberts. 1974.
  • А. Hačaturjans. «Spartaks». J.Grigoroviča iestudējums. Spartaks. 1976.
  • S. Prokofjevs. «Ivans Bargais». J.Grigoroviča iestudējums. Cars Ivans. 1976.
  • S. Prokofjevs. «Romeo un Džuljeta». J.Grigoroviča iestudējums. Tibalds (1. izpildītājs). 1979.

Kinolomas

labot šo sadaļu

Spožākās Godunova lomas bija Vronskis 1974. gada baletfilmā “Anna Kareņina” un Lemisons pēc Džona Prīstlija romāna uzņemtajā mūziklā “31. jūnijs” 1978. gadā. Viņš piedalījies arī baletfilmā “Karmenas svīta” 1978. gadā, kur spēlēja Hosē lomu, un baletfilmā “Maskavas fantāzija”, kur tēloja jaunu baletdejotāju.[1]

Starp viņu kinolomām: lauksaimnieks filmā "Liecinieks" (1985), orķestra diriģents filmā "Parādu bedre" (1986), terorists filmā "Cietais rieksts" (1988), viduslaiku tirāns šausmu filmā "Vaska figūru muzejs 2: Aizmirstie laikā" (1992). Pēdējā loma bija 1995. gada filmā "Zona", kurā viņš tēloja ekstravagantu teroristu-ķīmiķi Lotaru Krasnu, kurš sapņo paverdzināt pasauli.

Balvas un pagodinājumi

labot šo sadaļu
  • Maskavas starptautiskā konkursa laureāts (zelta medaļa) 1973. gadā.
  • Krievijas Federācijas Nopelniem bagātais skatuves mākslinieks (1976).
  • Vaclava Nižinska prēmijas laureāts (Parīze).

Adreses

labot šo sadaļu
  • Rīgā Aleksandrs dzīvoja Tērbatas ielā, 54 (Stabu ielas sturī).
  • Maskavā Aleksandrs Godunovs dzīvoja Brjusova ielā, Maskavas dailes akadēmiskā teātra (MHAT) mākslinieku mājā (nr.17).
  • Losandželosā — Shoreham Towers 8787 Shoreham Dr, Los Angeles, CA, 90069.

Atsauces

labot šo sadaļu
  1. ↑ 1,0 1,1 1,2 «Dzimuši Latvijā. Balets – Liepa, Godunovs, Barišņikovs | Laikmeta zīmes». www.laikmetazimes.lv (latviešu). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018-04-21. Skatīts: 2018-04-07.
  2. ↑ Неизвестное об известных
  3. ↑ С. Волков. Диалоги с Иосифом Бродским, гл. 8.
  4. ↑ DELFI. «Baleta zvaigzne mirst vientulībā savos apartamentos». DELFI (latviešu), 2017-11-15. Skatīts: 2018-04-07.
  5. ↑ Nicholas. Fonseca. «Fall from Grace». ew.com, 2000. gada 19. maijs. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 12. decembrī. Skatīts: 2018. gada 7. aprīlī.(angliski)
  6. ↑ «Godunov's death linked to alcoholism». Star-News. 1995. gada 23. maijs. 5-!. lpp.(angliski)

Ārējās saites

labot šo sadaļu
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Aleksandrs_Godunovs&oldid=4183301"