Albrehts Hoencollerns

**Albrehts Hoencollerns**
**Albrecht von Brandenburg-Ansbach**
Tituls	Vācu ordeņa lielmestrs,; Prūsijas hercogs
Vācu ordeņa; lielmestrs	1510.—1525.
Priekšgājējs	Saksijas Frīdrihs; (Friedrich von Sachsen)
Pēctecis	Valters fon Kronbergs; (Walter von Cronberg)
Prūsijas hercogs	1525.—1568.
Priekšgājējs	— (nodibināts, sekularizējot Vācu ordeni)
Pēctecis	Albrehts Frīdrihs; (Albrecht Friedrich)
Dinastija	Hoencollernu dinastija
Tēvs	Frīdrihs II Vecais; (Friedrich II. „der Ältere“)
Māte	Sofija Jagelona; (Zofia Jagiellonka)
Pirmā sieva	Doroteja Oldenburga; (Dorothea)
Otrā sieva	Braunšveigas Anna Marija; (Anna Maria von Braunschweig)
Bērni	Albrehts Frīdrihs; (Albercht Friedrich)
Dzimis	1490. gada 16. maijā; Ansbaha, Ansbahas firstiste; Svētā Romas impērija; (tagad Bavārija, Vācija)
Miris	1568. gada 20. martā; Tapiava, Prūsijas hercogiste; (tagad Gvardejska, Krievija)
Apglabāts	Kēnigsbergas doms, Kēnigsberga

Albrehts Hoencollerns (vācu: Albrecht von Brandenburg-Preußen, arī vācu: Albrecht von Brandenburg-Ansbach; dzimis 1490. gada 16. maijā, miris 1568. gada 20. martā) bija Vācu ordeņa lielmestrs (1510—1525) un pirmais Prūsijas hercogs (1525—1568). Nodibinot Prūsijas hercogisti, radās pirmā valsts ar luterticību kā oficiālo reliģiju. Pēdējā Rīgas arhibīskapa Brandenburgas Vilhelma brālis.

Dzīvesgājums

Dzimis 1490. gadā Ansbahas markgrāfa Frīdriha II ģimenē. Izglītību ieguva Ķelnes arhibīskapa Heinriha IV galmā, kur kļuva par kanoniķi (canonicus). 1511. gadā Albrehtu ievēlēja par Vācu ordeņa lielmestru.

1519. gadā sākās ordeņa karš ar Polijas karalisti, kurā ordenis cieta smagus zaudējumus, liela daļa Prūsijas tika izpostīta (Svētā Romas impērijas firsti un imperators atteica palīdzību), līdz 1521. gadā Tornā tika noslēgts miera līgums, atzīstot sakāvi.

1523. gada 28. februārī Mārtiņš Luters rakstiski vērsās pie ordeņa brāļiem ar aicinājumu pievienoties reformācijai, jo ordenis kā klerikāla organizācija vairs neattaisnojot savu pastāvēšanu. Šī paša gada reihstāgā Nirnbergā lielmestrs Albrehts publiski izteica atbalstu Lutera aizsāktajam procesam, viņu atbalstīja arī lielākā daļa ordeņa brāļu.

1525. gada 8. aprīlī Krakovā tika parakstīts līgums ar Polijas karali, ka Vācu ordeņa valsts vietā tiek dibināta Prūsijas hercogiste, Polijas vasaļvalsts, kuras tronī 9. maijā kāpa Albrehts kā pirmais hercogs. Vienlaicīgi visā valstī norisa reformācija.

1529. gadā izveidoja galma bibliotēku. Visā valstī dibināja skolas, ģimnāziju, 1544. gadā dibināja Kēnigsbergas Universitāti (Collegium Albertinum). Finansēja mācību grāmatu drukāšanu.

Valstī iekšējas teoloģiskas nesaskaņas starp "vecluterāņiem" un jaunpievērstajiem, politiskas intrigas starp ierēdņiem un "galma partiju" par vai pret valsts centralizāciju (hercoga padomnieku Johanu Funki tas noveda līdz ešafotam).

Miris 1568. gada 20. martā, 78 gadu vecumā Topjavass pilī.

Ģimene

pirmā laulība (1526.—1547.) ar Dānijas princesi Doroteju.
otrā laulība (no 1550.) ar Annu Mariju, Brauhšveigas hercoga meitu; bērni, dēls Albrehts Frīdrihs (29.04.1553.—21.03.1568.)

Literatūra

Johannes Voigt (Hrsg.): Briefwechsel der berühmtesten Gelehrten des Zeitalters der Reformation mit Herzog Albrecht von Preussen. Gebr. Bornträger, Königsberg 1841 (Digitalizēts)
Johannes Voigt (Hrsg.): Briefwechsel des Freiherrn Sigismund v. Herberstein mit dem Herzog Albrecht von Preussen. Wien 1856 (Digitalizēts)
Carl Alfred von Hase: Herzog Albrecht und sein Hofprediger. Brietkopf & Härtel, Leipzig 1879
Johannes Rindfleisch: Herzog Albrecht von Hohenzollern, der letzte Hochmeister und die Reformation in Preussen. Danzig 1880
Erich Joachim: Die Politik des letzten Hochmeisters in Preußen Albrecht von Brandenburg. 3 Teile. Hirzel, Leipzig 1892—1895 (Digitalizēts)
Walther Hubatsch: Albrecht von Brandenburg-Ansbach. Deutschordens-Hochmeister und Herzog in Preußen 1490—1568. Heidelberg 1960.
Ruth Engelhardt: Artikel Albrecht von Preußen. In: Wolfgang Herbst (Hrsg.): Komponisten und Liederdichter des Evangelischen Gesangbuchs. (= Handbuch zum Evangelischen Gesangbuch; Bd. 1). Göttingen 1999
Thomas Anselmino: Medizin und Pharmazie am Hofe Herzog Albrechts von Preußen (1490—1568). Heidelberg 2003
Г. В. Кретинин, В. Н. Брюшинкин, В. И. Гальцов и др., "Очерки истории Восточной Пруссии". — Калининград, 2002

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Albrehts Hoencollerns.

Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
Pareizticīgo enciklopēdijas raksts (krieviski)
Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
Detaillierte Karte beider Teile Preußens um 1635 (Preußen königlichen Anteils und Herzogtum Preußen)

Priekštecis: Saksijas Frīdrihs	Vācu ordeņa lielmestrs 1510—1527	Pēctecis: Valters fon Kronbergs
Priekštecis: —	Prūsijas hercogs 1525—1568	Pēctecis: Albrehts Frīdrihs


Tituls	Vācu ordeņa lielmestrs, Prūsijas hercogs
Vācu ordeņa lielmestrs	1510.—1525.
Priekšgājējs	Saksijas Frīdrihs (Friedrich von Sachsen)
Pēctecis	Valters fon Kronbergs (Walter von Cronberg)
Prūsijas hercogs	1525.—1568.
Priekšgājējs	— (nodibināts, sekularizējot Vācu ordeni)
Pēctecis	Albrehts Frīdrihs (Albrecht Friedrich)
Dinastija	Hoencollernu dinastija
Tēvs	Frīdrihs II Vecais (Friedrich II. „der Ältere“)
Māte	Sofija Jagelona (Zofia Jagiellonka)
Pirmā sieva	Doroteja Oldenburga (Dorothea)
Otrā sieva	Braunšveigas Anna Marija (Anna Maria von Braunschweig)
Bērni	Albrehts Frīdrihs (Albercht Friedrich)
Dzimis	1490. gada 16. maijā Ansbaha, Ansbahas firstiste Svētā Romas impērija (tagad Bavārija, Vācija)
Miris	1568. gada 20. martā Tapiava, Prūsijas hercogiste (tagad Gvardejska, Krievija)
Apglabāts	Kēnigsbergas doms, Kēnigsberga