Alberts Radvils
Alberts Radvils (lietuviešu: Albertas Radvila, latīņu: Albertus Radiuilius; 1558–1592), arī Albrehts Radzivils (baltkrievu: Альбрэхт Радзівіл, poļu: Albrecht Radziwiłł,) bija Lietuvas dižkunigaitijas valstsvīrs un diplomāts no Radvilu dzimtas.
Dzīvesgājums labot šo sadaļu
Dzimis 1558. gada 8. martā Viļņas vaivada Nikolaja Radvila (Melnā) un viņa sievas Elizabetes Šidloveckas ģimenē. Viņa tēvs 1553. gadā bija pārgājis kalvinisma ticībā, bet pēc Livonijas kara sākšanās veicināja Livonijas un Lietuvas tuvināšanos un Viļņas ūnijas noslēgšanu.
Pēc tēva nāves 1565. gadā Alberts Radvils mantoja Kļeckas kņaza titulu, studēja Leipcigas Universitātē (1570-1573), 1574. gadā pārgāja katoļu ticībā un turpināja studijas Romā (1575-1576). 1579. gadā viņš kļuva par Kauņas stārastu un piedalījās Polockas atbrīvošanā no krieviem Livonijas kara laikā, bet 1581. gada decembrī veda miera sarunas ar Maskavijas pārstāvjiem (latīņu tekstā minēts kā Olikas un Ņasvižas kņazs Albertus Radiuilius Dux in Olika & Nieswiz[1]), kas beidzās ar Jamas Zapoļskas miera līguma noslēgšanu 1582. gada janvārī.
1586. gada 12. janvārī viņš Jelgavas pilī nosvinēja kāzas ar hercoga Gotharda meitu Annu (1567—1617) un kļuva par Radvilu Kļeckas ordinācijas īpašnieku.
Miris 1592. gada 13. jūnijā Krakovā.
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ Moscovia Antonijs Posevino, (1586)