Vikipēdija

Akmeņu cauna

Akmeņu cauna jeb akmens cauna (Martes foina) ir vidēja auguma sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs, kas pieder caunu ģintij (Martes). Akmeņu cauna ir visizplatītākais caunu ģints dzīvnieks centrālajā Eiropā. Šo plēsēju izplatības areāls Eiropā lēnām palielinās ziemeļu virzienā, jo gan klimats kļūst siltāks, gan caunas pielāgojas dzīvei pilsētās.[1] Akmeņu cauna ir sastopama arī Tuvajos Austrumos un Centrālāzijā.[2] Tās tuvākā radiniece ir dzeltenkakla cauna, kas dzīvo Dienvidāzijā un Dienvidaustrumāzijā. Salīdzinoši akmeņu cauna ir mazāka un smalkāka par dzeltenkakla caunu un tās aste ir kuplāka.

Akmeņu cauna
Martes foina (Erxleben, 1777)
Akmeņu cauna
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlaseZīdītāji (Mammalia)
KārtaPlēsēji (Carnivora)
ApakškārtaSuņveidīgie (Caniformia)
VirsdzimtaSermuļu virsdzimta (Musteloidea)
DzimtaSermuļu dzimta (Mustelidae)
ApakšdzimtaSermuļu apakšdzimta (Mustelinae)
ĢintsCaunas (Martes)
SugaAkmeņu cauna (Martes foina)
Izplatība
Akmeņu cauna Vikikrātuvē

Latvijā

labot šo sadaļu

Latvijā akmeņu cauna ir retāk sastopama kā meža cauna, un abas ir vienīgās caunu sugas Latvijā. Precīzs šo caunu skaits nav zināms, bet Latvijas mežos mīt apmēram 10 000 akmeņu caunu.[3] Akmeņu cauna saistīta ar apdzīvotām vietām un upju ielejām. Par akmeņu caunu ziņots, ka 2005. gada rudenī tā iemitinājusies jauno daudzstāvu māju bēniņos Rīgā un pārvietojas pa ventilācijas lūkām.[4] 2020. gados caunas Rīgas centrā un citur pilsētās sastaptas dažādās vietās.[5] Lai arī to sauc par akmeņu caunu, tā nedzīvo tikai akmeņos. Visbiežāk šī suga dzīvei izvēlas mežu.[6] Mājokli akmeņu cauna iekārto veca koka dobumā vai akmeņu krāvumā, vai kādā klinšu plaisā.[7]

Izskats

labot šo sadaļu
 
Akmeņu caunas pavilna ir balta vai gaiši pelēka
 
Akmeņu caunas skelets

Akmeņu caunas ķermenis ir garš, slaids ar īsām kājām, aste gara un kupla. Ķermeņa garums tām ir 40—53 cm, svars 1,1—1,5 kg.[8] Akmeņu caunas kažoka krāsa variē no tumši brūnas līdz dzeltenbrūnai. Pakakle un pazode ir baltā krāsā, kas to atšķir no meža caunas (Martes martes), kurai pakakle un pazode ir gaiši dzeltena. Kopumā abas caunas ir diezgan līdzīgas viena otrai. Salīdzinot ar meža caunu, akmeņu cauna retāk pārvietojas pa kokiem, kāju pēdu un pirkstu spilventiņi garenāki un relatīvi lielāki, vasarā tie ir pilnīgi kaili, ziemā segti ar retiem matiņiem. Pēdu nospiedumi iezīmējas asāk, tajos samērā labi saskatāmi spilventiņu un nagu galu nospiedumi.[8] Lai arī akmeņu cauna izskatās brūna, tās pavilna ir balta vai gaiši pelēka. Austiņas mazas un apaļas, mazākas kā meža caunai.[7]

Uzvedība

labot šo sadaļu

Akmeņu cauna dzīvo ne tikai mežā, bet apmetas arī cilvēku mājokļu tuvumā, bieži iemitinoties ēku bēniņos. Salīdzinājumā ar meža caunu tā ir siltummīloša dienvidu suga, tādēļ labprāt apmetas cilvēku ēkās, pat daudzdzīvokļu māju bēniņos. Par dzīvnieku klātbūtni, pirmkārt, liecina ekskrementi midzeņa tuvumā, tajos parasti ir arī putnu spalvas, žurku mati, vaboļu spārni, bišu vai kameņu šūnas, dažādu augļu, ogu sēklas.[1] Dienas laikā akmeņu cauna guļ savā migā, bet medīt dodas vakarā. Reizēm akmeņu cauna medī arī dienā.[9] Pilsētās tās medī žurkas, kā arī citus grauzējus un putnus.[5]

Akmeņu caunas ir slavenas ar to, ka spēj izdemolēt cilvēku automašīnas, sakožot sēdekļu polsterējumu, vadus vai citas detaļas. To skaidro ar vēlmi iezīmēt savu teritoriju pret citām caunām, ja mašīna atrodas konkrētās caunas teritorijā. Savu teritoriju akmeņu cauna iezīmē ar fekālijām, bieži izmantojot kādu dabīgu pacēlumu. Akmeņu caunu dabīgie ienaidnieki ir lielie plēsīgie putni, vilki un lūši.

Barība

labot šo sadaļu
 
Akmeņu caunas mazuļi

Akmeņu cauna ir visēdāja un ēdīs visu, ko varēs atrast. Tā medī mazus dzīvniekus, grauzējus, vāveres, zaķus, putnus, vardes, uzlasa sliekas, gliemjus, no ligzdām izēd olas un, ja ir pieejami, ēd augļus. Ziemā cauna uzbruks arī novājinātai stirnai.[4] Reizēm akmeņu cauna apmeklē zemnieku kūtis, lai nomedītu kādu vistu vai trusi.

Vairošanās

labot šo sadaļu

Riests akmeņu caunām sākas jūnijā un beidzas augustā. Grūsnības periods ir pagarināts, jo mātītei ir embrioniskā diapauze un tā spēj atlikt embrija attīstību. Kopumā tas ir apmēram 236—237 dienas. Mazuļi dzimst martā vai aprīlī.[10] Parasti piedzimst 3—7 mazuļi. Tie ir akli un bezpalīdzīgi. Mazuļiem acis atveras, sasniedzot 30—36 dienu vecumu. Māte tos zīda ar pienu 40—45 dienas. Apmēram jūlija sākumā jaunās caunas pamet vecākus.[11]

Atsauces

labot šo sadaļu
  1. ↑ 1,0 1,1 / Jaunākajā numurā / Praktiskais latvietis[novecojusi saite]
  2. ↑ Martes foina (Stone Marten, Beech Marten, Pallas's Cat, STONE MARTEN)
  3. ↑ ziemellatvija.lv[novecojusi saite]
  4. ↑ 4,0 4,1 Medibas.lv
  5. ↑ 5,0 5,1 «Pa Rīgas centru ļepato cauna. Vai tas ir normāli? | Jauns.lv». https://jauns.lv (latviešu). 2024-06-30. Skatīts: 2024-06-30.
  6. ↑ «Zaļā dzīvesstila žurnāls "Vides Vēstis"». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 17. decembrī. Skatīts: 2010. gada 12. februārī.
  7. ↑ 7,0 7,1 «Охотничьи звери - Каменная куница ( Martes foina ) - Питерский Охотник, сайт об охоте, форумы охота, оружие, рыбалка, собаки, патроны, животные, электронная библиотека, литера...». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 8. februārī. Skatīts: 2010. gada 12. februārī.
  8. ↑ 8,0 8,1 akmeņu cauna - Martes foina Erxleben - Zīdītāji
  9. ↑ staburags.lv - Portāls[novecojusi saite]
  10. ↑ Hofmann, H: "Wild Animals of Britain and Europe" page 132. HarperCollins Publishers, 1995
  11. ↑ Heptner, V. G.; Sludskii, A. A. (2002). Mammals of the Soviet Union. Vol. II, part 1b, Carnivores (Mustelidae and Procyonidae). Washington, D.C. : Smithsonian Institution Libraries and National Science Foundation. ISBN 90-04-08876-8

Ārējās saites

labot šo sadaļu
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Akmeņu_cauna&oldid=4081857"