Dzeltenkakla cauna
Dzeltenkakla cauna jeb harza (Martes flavigula) ir liela auguma sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs, kas pieder caunu ģintij (Martes).
| Dzeltenkakla cauna Martes flavigula (Boddaert, 1785) | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Zīdītāji (Mammalia) |
| Kārta | Plēsēji (Carnivora) |
| Apakškārta | Suņveidīgie (Caniformia) |
| Virsdzimta | Sermuļu virsdzimta (Musteloidea) |
| Dzimta | Sermuļu dzimta (Mustelidae) |
| Apakšdzimta | Sermuļu apakšdzimta (Mustelinae) |
| Ģints | Caunas (Martes) |
| Suga | Dzeltenkakla cauna (Martes flavigula) |
| Izplatība | |
 | |
 Dzeltenkakla cauna Vikikrātuvē | |
Dzeltenkakla cauna ir sastopama subtropu un tropu mežos Dienvidāzijā un Dienvidaustrumāzijā līdz 3000 metriem virs jūras līmeņa,[1] un tā ir vienīgā caunu suga, kas dzīvo tropiskajos mežos.[2] Himalaju kalnos, Krievijas austrumos un Korejas pussalā tā dzīvo arī mērenā klimata mežos.[1] Dzeltenkakla caunas izplatības karti var apskatīt šeit[novecojusi saite]. Dzeltenkakla caunas tuvākais radinieks ir akmeņu cauna, kas dzīvo gan Eiropā, gan Āzijā, bet dzeltenkakla cauna ir lielāka par akmeņu caunu, tai ir garākas kājas, un tās aste nav kupla.
Neskatoties uz lielo izplatības teritoriju dzeltenkakla cauna ir rets dzīvnieks un tā ir ierakstīta apdraudēto sugu sarakstā. Galvenais iemesls, kādēļ izzūd dzeltenkakla caunas, ir mežu izciršana un to medīšana, lai iegūtu kažokādu.[1]
Izskats
labot šo sadaļuKā jau caunas nosaukums norāda, dzeltenkakla caunai ir dzeltens kakls, tās kažoks ir ļoti košs; tumši oranžbrūns ar dzeltenu pakakli, krūtīm un vēderu, mugura nedaudz gaišāka kā krusti un kājas, reizēm dzeltenais matojums sedz arī plecus un muguru, un tumši ir tikai krusti, kājas, aste un galva. Gaišās dzeltenkakla caunas foto var apskatīt šeit. Pazode dzeltenkakla caunai ir gandrīz balta. Kažoka matojums ir īss, ne tik blīvs kā sabulim vai meža caunai.[3]
Dzeltenkakla caunas ir lielas, to ķermeņa garums ir 50—70 cm, astes garums 38—43 cm, svars 2,5—5,5 kg.[3] Tēviņi ir izteikti lielāki par mātītēm. Ķermenis garš, slaids un spēcīgs. Galvas forma saplacināta, trīstūrveidīga ar zemu novietotām, noapaļotām ausīm. Ausu gali ir gandrīz vienā līnijā ar galvas virsmu. Pēdu spilventiņi ir bez matojuma. Dzeltenkakla caunai ir asi nagi, kas ļauj tai kāpelēt pa kokiem.[4]
Uzvedība
labot šo sadaļuDzeltenkakla cauna ir nosacīta vientuļniece, mātes ar mazuļiem turas kopā līdz nākamajam mazuļu metienam, bieži pieaugušas caunas dzīvo kopā pa pāriem vai, ja tā dzīvo viena, tad uzturas sava pāra tuvumā.[3] Tā ir ļoti veikla un izmanīga, kāpjot kokos, un lielāko daļu savas dzīves pavada tajos. Atšķirībā no daudzām citām caunām dzeltenkakla cauna pamatā medī dienā, lai gan nakts aizsegā tā labprāt medī cilvēku mājokļu tuvumā. Atšķirībā no citām caunām dzeltenkakla caunai nav savas teritorijas, izņēmums ir mātītes ar mazuļiem. Ziemā vienas dienas laikā tā noiet 10—20 km, vasarā vairāk.[3]
Barība
labot šo sadaļuDzeltenkakla caunas ir visēdājas, tās medī grauzējus, burundukus, zaķus, putnus, kukaiņus, izēd no ligzdām olas, labprāt mielojas ar medu, augļiem, ogām un riekstiem. Ja ir izdevība, dzeltenkakla cauna nomedī stirnas un mežacūkas bērnus vai pat pieaugušās stirnas.[3] Pastāv uzskats, ka dzeltenkakla cauna ir svarīgs dzīvnieks augļu un ogu sēklu izplatīšanā, tā kā sēklas nesagremojās, tad ar ekskrementiem tās tiek pārnestas uz jaunu vietu.[2]
Medī dzeltenkakla cauna pamatā uz zemes, uzbrūkot upurim no slēpņa vai dzenot ilgstoši noskatīto medījumu. Bieži dzeltenkakla caunas medī pa pāriem vai ģimeņu grupās.[3]
Vairošanās
labot šo sadaļuNav daudz zināms par dzeltenkakla caunu vairošanos. Iespējams, ka to riesta laiks ir augustā, bet mazuļi dzimst nākamā gada aprīlī vai maijā, jo tāpat kā citām caunām ir embrioniskā diapauze, embrija attīstība tiek atlikta. Dzeltenkakla caunām ir noturīgas partneru attiecības. Mātīte nemaina tēviņu visu mūžu, lai gan bērnus audzina viena pati. Parasti piedzimst 2—3 mazuļi. Mazuļi paliek kopā ar māti līdz nākamā gada pavasarim. Ziemā ģimene veido kopīgas medības lielākiem dzīvniekiem. Jaunās caunas kādu laiku uzturas un medī kopā ar māti arī pēc tam, kad piedzimst nākamais metiens.[3]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 1,2 «Martes flavigula (Yellow-throated Marten, Javan Yellow-throated Marten)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 28. jūlijā. Skatīts: 2010. gada 13. februārī.
- ↑ 2,0 2,1 Zhou, Y., Slade, E., Newman, C., Wang, X., & Zhang, S. (2008). Frugivory and Seed Dispersal by the Yellow-Throated Marten, Martes flavigula, in a Subtropical Forest of China. Journal of Tropical Ecology 24: 219-223
- ↑ 3,0 3,1 3,2 3,3 3,4 3,5 3,6 «Харза - inFerretGroup». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 13. decembrī. Skatīts: 2010. gada 13. februārī.
- ↑ Hussain, S.A. (n.d.). Mustelids, Viverrids and Herpestids of India: Species Profile and Conservation Status. Retrieved January 14, 2009,
Ārējās saites
labot šo sadaļu- Dzeltenkakla caunas foto lecienā[novecojusi saite] (scienceblogs.com)
- Dzeltenkakla caunas portrets (gettyimages.com)
- Dzeltenkakla caunas foto (gettyimages.com)