Aizkraukles kauja (1279)
- Šis raksts ir par 1279. gada Aizkraukles kauju. Par citām jēdziena Aizkraukles kauja nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
1279. gada Aizkraukles kauja norisinājās 1279. gada 5. martā Sēlijā, kurā Lietuvas dižkunigaitijas valdnieks Traidenis sakāva krustnešu spēkus, kas atgriezās no karagājiena uz Kernavi un netālu no Aizkraukles (prope Asscheraden) apmetās uz atpūtu.[1]
Kaujā tika pazaudēts Livonijas ordeņa Marijas karogs, krita Livonijas ordeņa mestrs Ernsts fon Rasburgs, Kokneses bruņinieks Johans fon Tīzenhauzens un tika nāvīgi ievainots Rēveles dāņu bruņinieku kapteinis Eilarts Hobergs, kopā ordenis kaujā zaudēja 71 bruņinieku.
Kaujas sekas bija zemgaļu sacelšanās ķēniņa Nameiša vadībā, kas noslēdza savienību ar Lietuvas dižkunigaiti Traideni.[2]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Hermann von Wartberge. Chronicon Livoniae. Ed. E. Strehlke // Scriptores rerum Prussicarum, Bd. II. Leipzig, 1863. - S. 48
- ↑ «Atskaņu hronika (08282. - 08511.)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 7. februārī. Skatīts: 2012. gada 20. februārī.
Skatīt arī
labot šo sadaļu | Šis ar vēsturi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |