Banku augstskola

Banku augstskola ir valsts dibināta augstskola, kurā tiek īstenotas 14 akreditētas profesionālās augstākās izglītības programmas. Banku augstskola savos darbības gados ir ieņēmusi nozīmīgu vietu kopējā Latvijas augstākās izglītības sistēmā, sagatavojot speciālistus ar plašām zināšanām ekonomikas teorijā un vispārīgos ekonomikas priekšmetos, kā arī ar padziļinātām zināšanām un profesionālām iemaņām uzņēmējdarbībā, ar banku un finanšu sektoru saistītās jomās.

Banku augstskola

BA.logo.kr.jpg

Valsts Karogs: Latvija Latvija
Dibināta 1992
Atrašanās vieta Rīga, K. Valdemāra 161
Tips Valsts augstskola
Rektors Līga Peiseniece
Pasniedzēji 48[1]
Studenti 1468[1]
Mājaslapa www.ba.lv

Kaut gan Banku augstskola ir valsts augstskola, tā nesaņem valsts budžeta finansējumu, bet darbojas pēc pašfinansējuma principa.

PārvaldeLabot

StruktūrvienībasLabot

Biznesa un finanšu pētniecības centrs, Banku augstskolas fonds, Banku augstskolas absolventu asociācija, Banku augstskolas biznesa inkubators

VēstureLabot

Latvijas Banku koledžaLabot

Latvijas Banku koledžas izveide cieši saistīta ar Latvijas Bankas dibināšanas vēsturi. No Latvijas neatkarības atjaunošanas 1990.gadā līdz 1991.gada septembrim nodibināto (faktiski - atjaunoto) Latvijas Banku vadīja Pāvils Sakss, bet joprojām turpināja darboties PSRS Valsts bankas Latvijas Republikāniskā banka (līdz 1987.gadam - PSRS Valsts bankas Latvijas Republikāniskais kantoris), ko vadīja Alfrēds Bergs-Bergmanis.

Reāli Latvijas Banka darbību varēja uzsākt tikai pēc 1991.gada 3.septembra, kad Latvijas Republikas Augstākā Padome pieņēma lēmumu "Par Latvijas Republikas teritorijā esošo banku iestāžu reorganizāciju". Par Latvijas Bankas prezidentu iecēla Eināru Repši, par vietnieku - Alfrēdu Bergu-Bergmani. Ar šo lēmumu Latvijas Bankas īpašumā līdz ar PSRS Valsts bankas Latvijas Republikāniskās bankas nodaļām tika nodots arī toreizējais PSRS Valsts bankas Rīgas Uzskaites un kredīta tehnikums. Vienlaikus ar banku sistēmas reoraganizāciju nācās pārveidot arī banku darbinieku izglītības sistēmu.

1992.gada jūnijā Latvijas Banka pieņēma lēmumu likvidēt Rīgas Uzskaites un kredīta tehnikumu un tā vietā dibināt jauna tipa izglītības iestādi - Latvijas Banku koledžu. Par jaunveidojamās koledžas direktori 1992.gada 15.jūnijā kļuva Baiba Brigmane.

Palīdzību banku darbinieku izglītības sistēmas izveidē sniedza Norčēpingas komercskola Kungsgardsskolan (direktors Rolands Nilsons), kas par Zviedrijas valdības līdzekļiem 1992.gada jūlijā organizēja piecu potenciālo jaunās mācību iestādes pasniedzēju (Ingrīdas Blūmas, Andras Briģes, Ģirta Melbārža, Aigara Ševela un Pētera Strazdiņa) apmācību un mācību programmu izstrādi Stokholmas Universitātē. Turpmākajos gados izglītibas sistēmas izveidošanas un attīstības projekts (Banking Schoolprejekt) sadarbībā ar zviedru partneriem tika turpināts.

1992.gada 1.septembrī Latvijas Banku koledžā mācības uzsāka 129 dienas nodaļas studenti (t.sk. 102 - banku zinībās (22 Rīgas Komercskolas absolventi tika uzņemti 2.kursā) un 27 - finansēs) un 59 neklātienes studenti banku zinībās, finansēs un pasta sakaru specialitātē. Mācības koledžā turpināja arī 288 bijušā Rīgas Uzskaites un kredīta tehnikuma audzēkļi.

Banku AkadēmijaLabot

1996.gada 3.janvārī Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrija izsniedz licenci par tiesībām izveidot uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) ar nosaukumu "Latvijas Banku akadēmija" un uzsāk studiju programmu "Banku zinības" un "Finanses" īstenošanu.

Banku augstskolaLabot

1997.gada 30.decembrī ar Latvijas Republikas Ministru kabineta rīkojumu uz Latvijas Banku akadēmijas bāzes tiek nodibināta Banku augstskola.

RektoriLabot

SimbolikaLabot

Banku augstskolas logo ir teksta rinda Banku augstskola, ko ietver divas ovālas puses, kas kopā asociējas ar monētu, to slīpi uzlūkojot.

Logo ir apzināti veidots, izmantojot līdzību ar Latvijas Bankas logo - izstiepto pusapli, lai uztvertu Latvijas Bankas nozīmi Banku augstskolas dibināšanā un izveidošanā un atgādinātu, ka sākotnēji augstskola bijusi Latvijas Bankas struktūrvienība.

Banku augstskolas krāsas - sudrabpelēka un tumši zila - arī ir pārņemtas no Latvijas Bankas simbolikas.

StudijasLabot

Banku augstskola īsteno akreditētas visu līmeņu augstākās izglītības studiju programmas, kas dod tiesības izsniegt valsts atzītus diplomus.

Banku augstskolā var apgūt:

Pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmas

  • Banku darbība
  • Grāmatvedība un finanses

Profesionālās augstākās izglītības bakalaura studiju programmas

  • Finanses (LV)
  • Finanses (angļu valodā sadarbībā ar SBS Swiss Business School)
  • Biznesa procesu vadība (LV & ENG)
  • Risku vadība un apdrošināšana (LV)
  • Inovācijas un produktu attīstība uzņēmējdarbībā (LV) - slēgta 2020. gadā
  • Uzņēmējdarbības vadīšana (LV & ENG) - slēgta 2021. gadā

Profesionālās augstākās izglītības maģistra studiju programmas

  • Finanses
  • Uzņēmējdarbības vadīšana
  • Uzņēmumu vadīšana radošajās industrijās (MBA)
  • Starptautiskās finanses un banku darbība (MBA)
  • Finanšu vadība
  • Inovatīvā uzņēmējdarbība
  • Kiberdrošības pārvaldība (ENG)

Starpaugstskolu doktora studiju programma

  • Biznesa vadība

Banku augstskola katru gadu organizē sagatavošanas kursus vidusskolēniem, kā arī bakalaura studiju programmu absolventiem - topošajiem maģistra studiju programmu studentiem.

Uzņēmumu un organizāciju darbiniekiem tiek piedāvāti tālākizglītības kursi.

Studējošo padomeLabot

Banku augstskolas studējošo pašpārvalde (BASP) ir Banku augstskolas studējošo ievēlēta pašpārvalde, kuras uzdevums ir pārstāvēt studējošos augstskolas lēmējinstitūcijās, uzturēt studējošo dialogu ar augstskolas administrāciju un organizēt studējošo ārpus studiju dzīvi. BASP vēlēšanas tiek organizētas katra akadēmiskā gada beigās.[3]

AtsaucesLabot

  1. 1,0 1,1 «Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrija. PĀRSKATS par Latvijas augstāko izglītību 2010.gadā.». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 3. oktobrī. Skatīts: 2011. gada 15. augustā.
  2. «Ministru Kabinets apstiprina Līgu Peisenieci par Banku augstskolas rektori» (latviešu). Skatīts: 2021-01-06.
  3. «Studējošo pašpārvalde» (latviešu). Skatīts: 2021-01-06.

Ārējās saitesLabot