Ahmeds III

Ahmeds III (osmaņu turku valodā: احمد ثالث [ahmedi sa:lis]; dzimis 1673. gada 30. decembrī, miris 1736. gada 1. jūlijā) bija Osmaņu impērijas sultāns (no 1703. gada 22. augusta līdz 1730. gada 1. oktobrim), sultāna Mehmeda IV dēls. Tronī Ahmeds III kāpa pēc sava brāļa Mustafa II atteikšanās no troņa. Mustafa II sieva princese Hatidže kopā ar savu tēvu lielvezīru Nevšehirli Damatu Ibrahimu pašā bija faktiskie valsts vadītāji un šo laiku sauc par Tulpju laikmetu.

Ahmeds III
Padišahs un visu ticīgo Kalifs
Valdīšana	1703. gada 22. augusts — 1730. gada 1. oktobris
Investitūra	1703. gada 22. augusts
Priekštecis	Mustafa II
Pēctecis	Mahmuds I
Pilns vārds	احمد ثالث [ahmedi sa:lis]
Tituli	Sultāns Hans Padišahs Abu Zemju un Abu Jūru Hākans Osmaņu nama valdnieks Sultānu Sultāns Hanu Hans Visu ticīgo Kalifs un Visuma Kunga pravieša pēctecis Imperators
Dzimš. datums	1673. gada 30. decembris
	Edirne
Miršanas dat.	1736. gada 1. jūlijs
	Konstantinopole
Apglabāts (-a)	Konstantinopole
Atvases	dēli: Abdulhamids I, Mustafa III, Suleimans, Bajezids, Mehmeds, Ibrahims, Numans, Selims, Ali, Isa, Murads, Sejfeddins, Abdulmedžids, Abdulmeliks meitas: Emine, Rabia, Habibe, Zejneba, Zubejde, Esma, Hatidže, Rukije, Saliha, Atike, Rejhana, Esime, Ferdane, Nazife, Naile, Ajše, Fatma, Emetullaha, Ummuselma, Emine, Rukije, Zejneba, Sabiha
Dinastija	Osmaņu dinastija Osmaņu kalifāts
Tēvs	Mehmeds IV
Māte	Emetullaha Rabia Gulnuša Sultāne

Biogrāfija

Ahmeds III uzturēja labas attiecības ar Franciju, kurām pastāvīgi traucēja Krievijas Impērija. Pēc Zviedrijas sakāves Poltavas kaujā pret Pēteri I (1709), Ahmeds III deva patvērumu karalim Kārlim XII (1672—1725). Kārlis XII pierunāja Ahmedu III uzsākt karu pret Krieviju un Krievu-turku karā (1710-1711) Baltadži Mehmeta pašā vadībā osmaņi uzvarēja un atguva Azovu un piespieda krievus nojaukt Taganrogas un citus cietokšņus, kā arī vairs neiejaukties Polijas-Lietuvas lietās.

Uzvara karā pret krieviem bija vēsturē vienīgais gadījums, kad osmaņi bija tik tuvu, lai pilnībā salauztu savu ziemeļu kaimiņu, kura spēkus 1711. gadā pilnībā iznīcināja lielvezīrs Baltadži Mehmets pašā pie Prutas upes. Osmaņu turpmākai virzībai uz Maskavu vairs nebija ievērojamu šķēršļu, ja vien sultāns būtu izlēmis turpināt karagājienu.

Karadarbību pārtrauca pēkšņā ziņa, kas sasniedza Konstantinopoli. Osmaņu impērijā bija iebrukuši safavīdi, izraisot paniku un tādēļ sultāns bija spiests novērst uzmanību no Krievijas.

Lielu nepatiku pret sultānu izraisīja viņa pārāk greznais dzīvesveids, kuru atdarināja arī citas augstākās amatpersonas un tādēļ 1730. gada 20. septembrī pret sultānu sacēlās janičāri un viņš bija spiests atteikties no troņa.

Ahmeds pats izvēlējās uz troni izvirzīt savu brāļadēlu Mahmudu I (1730-1754), kurš kļuva par jauno sultānu, bet pats atgriezās uz dzīvi harēmā un pēc sešiem gadiem mira.

Ahmeda III laiku iezīmes

Sultāns Ahmeds III pieņem Topkapi pilī ārvalstu vēstniekus.

Neskatoties uz turku zaudējumiem Lielajā turku karā, Ahmeda III 27 gadus ilgais valdīšanas laiks nav uzskatāms par neveiksmīgu. Viņš bija atguvis impērijai Azovu un Moreju, kā arī iekarojis daļu no Persijas.

Ahmeda III valdīšanas beigās valsts finanses bija plaukstošā stāvoklī, kas bija panākts bez nodokļu ievērojamas paaugstināšanas. Sultāns bija liels literatūras un mākslas atbalstītājs un viņa laikā Konstantinopolē tika ieviesta pirmā grāmatu spiestuve arābu un turku valodā (līdz 1729. gadam spiestuves darbojās tikai grieķu valodā).

Skatīt arī

• Ahmeda III strūklaka

Atsauces

• Šajā rakstā izmantoti materiāli no grāmatas History of Ottoman Turks (1878)
• Ahmeds III 1911. enciklopēdijā