Ahemenīdu impērija

seno laiku valsts no 550. līdz 336. gadam p.m.ē.
(Pāradresēts no Ahamenīdu impērija)

Ahemenīdu impērija jeb dažkārt Pirmā persiešu impērija (senpersiešu: 𐎧𐏁𐏂 (Xšāça) — 'impērija') bija valsts, kuru aptuveni 550. gadā p.m.ē. izveidoja Persijas ķēniņš Kīrs Lielais[1] un kura pastāvēja līdz 336. gadam p.m.ē., kad to iekaroja Maķedonijas Aleksandrs Lielais.[2] Ahemenīdu impērija tika izveidota, balstoties uz Mīdijas konfederācijas pārvaldītajām teritorijām.[3] Impērijas uzplaukuma laikā Ahemenīdu dinastijas kontrolē atradās Senā Ēģipte, Babilonija, Mazāzija (Līdija), daļa no Senās Grieķijas un citas teritorijas.[1] Galvenā reliģija bija zoroastrisms.[4]

Ahemenīdu impērija ap 500. gadu pirms mūsu ēras

Valsts izveidošanās un pārvaldīšana

labot šo sadaļu

Irānas plato ap 1500. gadu p.m.ē. bija apmetušās vairākas āriešu ciltis, kuras, iespējams, bija pametušas savas agrākās apmešanās vietas nelabvēlīgas klimata maiņas dēļ. Lielākās no tām bija mīdieši un persieši.[5] Mīdija dominēja šajā reģionā līdz apmēram 558. gadam p.m.ē., kad Persijas troni ieņēma enerģisks valdnieks Kīrs Lielais, kas bija cēlies no Ahemena (persiešu: Haxāmaniš) dzimtas.[6][7] Viņš gāza mīdiešu valdniekus, 546. gadā p.m.ē. iekaroja grieķu provinci Līdiju, bet 539. gadā p.m.ē. Persija pakļāva visu Babiloniju.[1][8]

525. gadā p.m.ē. Ahemenīdi iekaroja un pakļāva arī Seno Ēģipti, tad paplašināja savas robežas līdz Indas upei austrumos, tā kļūstot par milzīgu impēriju.[9] Persijas paplašināšanās Kīra Lielā laikā būtiski atšķīrās no tā, kā zemes un tautas sev pakļāva agrākie tirāni. Ja, piemēram, asīrieši parasti lietoja tikai militāru spēku, Kīrs jaunas teritorijas Persijas kundzībai pakļāva vairāk ar diplomātisku veiklību un viltu. Šīs teritorijas apdzīvojošās tautas persieši parasti iekļāva savas valsts struktūrā, bieži piešķirot tām samērā plašas pašpārvaldes tiesības, atšķirībā no asīriešiem, kas piekopa plašas tautu izvešanu ar mērķi tās pārtautot. Šinī ziņā Persiju nereti mēdz dēvēt par vēsturē pirmo federālo valsti vai impēriju, kurā līdzās dzīvoja simtiem tautu un pastāvēja iecietība starp dažādām reliģijām. Politekonomijas, valsts pārvaldes un sabiedrisko attiecību kontekstā tas ir vērtējams kā nozīmīgs jaunievedums visai tālākai cilvēces pieredzei. Pēc Kīra nāves šie sasniegumi turpināja pilnveidoties tālāk.[10][11]

Tā, persiešu ķēniņš Dārijs I (522—486 p.m.ē.) visu valsti sadalīja satrapijās — administratīvās vienībās ar samērā lielu autonomijas pakāpi. Tām bija jāmaksā stingri noteikti nodokļi, jāapgādā karaspēks, jāuztur ceļi, tilti u.c. Lai satrapiju pārvaldnieki — satrapi neiegūtu pārāk lielu varu, viņu rīcībā karaspēks netika nodots. Vienotā impērijas karaspēka komandieri bija pakļauti tieši valdniekam. Tādējādi Dārijs I valstī precīzi nošķīra militāro un civilo varu, kā arī, lietojot mūsdienu terminoloģiju — ārpolitiku un iekšpolitiku. Tas bija vēl viens nozīmīgs ieguldījums civilizācijas valsts pārvaldīšanas pieredzē.[4]

Lielā decentralizācija un milzīgā valsts teritorija lika īpašu uzmanību pievērst sakariem. Tika izveidots plašs ceļu tīkls, bet uz visiem svarīgākajiem ceļiem apmēram 25 km attālumā cita no citas bija izvietotas pasta stacijas, kur tika nomainīti zirgi un vedēji, un gan vieni gan otri, kā arī ceļotāji varēja atpūsties. Līdz ar to var teikt, ka persieši bija pirmie, kas sāka veidot loģistiku kā sistēmu. Tas bija viens no galvenajiem priekšnosacījumiem, pateicoties kuriem Persijā strauji attīstījās gan saimniecība, gan daudzveidīga, daudznacionāla kultūra. Tieši persiešu laikā izveidojās lielā mērā vienota Vidējo Austrumu kultūra, dzīvesveids un paražas ar daudzām arī mūsdienās šim reģionam raksturīgajām īpatnībām.[12]

  1. 1,0 1,1 1,2 Pierre Briant, Peter T. Daniels, Pierre Briant. From Cyrus to Alexander: a history of the Persian Empire. Winona Lake, Ind : Eisenbrauns, 2002. ISBN 978-1-57506-031-6.
  2. Ulrich Wilcken. Alexander the Great. W.W. Norton & Company, 1967. 146. lpp. ISBN 978-0-393-00381-9.
  3. Marc Van de Mieroop. A history of the ancient Near East ca. 3000–323 BC (Third izd.). Chichester, West Sussex, UK, 2015. gada 25. jūnijs. ISBN 978-1-118-71817-9. OCLC 904507201.
  4. 4,0 4,1 «Darius I | Biography, Accomplishments, & Facts | Britannica». www.britannica.com (angļu). Skatīts: 2023-06-23.
  5. David Sacks, Oswyn Murray, Lisa Brody. Encyclopedia of the Ancient Greek World. Infobase Publishing, 2005. 256. lpp. ISBN 978-0-8160-5722-1.
  6. Nabonidus Cylinder I.8—II.25 Arhivēts 12 May 2021 Wayback Machine vietnē.
  7. Nabonidus Chronicle II.1—4 Arhivēts 11 May 2021 Wayback Machine vietnē.
  8. Nabonidus Chronicle III.12—16 Arhivēts 11 May 2021 Wayback Machine vietnē.
  9. Grant Richard Parker. The Making of roman India. Greek culture in the Roman world. Cambridge : Cambridge University Press, 2008. ISBN 978-0-521-85834-2.
  10. «Achaemenid Empire, Cyrus the Great, Darius the Great, Xerxes the Great - Crystalinks». www.crystalinks.com. Skatīts: 2023-06-23.
  11. John Curtis, Nigel Tallis. Forgotten empire: the world of ancient Persia. Berkeley : University of California Press, 2005. ISBN 978-0-520-24731-4.
  12. «Encyclopædia Iranica | ACHAEMENID DYNASTY». web.archive.org. 2011-04-29. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011-04-29. Skatīts: 2023-06-23.

Ārējās saites

labot šo sadaļu