Trīsdesmitgadu karš

bruņots konflikts Eiropā, galvenokārt Centrāleiropā, no 1618. līdz 1648. gadam
(Pāradresēts no 30 gadu karš)

Trīsdesmitgadu karš (1618—1648) bija karš Eiropā par ietekmes sadali starp diviem nesamierināmiem kristīgās ticības novirzieniem — katolicismu un protestantismu.

Trīsdesmitgadu karš

Karojošās puses un galvenie karagājieni Trīsdesmitgadu kara laikā. Sārtā krāsā iezīmētas protestantu zemes, dzeltenā un oranžā krāsā Hābsburgu dinastijas pārvaldītās katoļu zemes
Datums1618. gada 23. maijs1648. gada 15. maijs
(29 gadi, 11 mēneši, 22 dienas)
Vieta
Iznākums Vestfālenes miera līgums
Karotāji

Pret Hābsburgu valstis un sabiedrotie:
Valsts karogs: Zviedrija Zviedrijas Impērija (no 1630)
Nīderlandes Republika
Francijas Karaliste (no 1635)
Valsts karogs: Dānija Dānijas–Norvēģijas ūnija (1625–29)
Valsts karogs: Bohēmija Bohēmijas kroņa zemes (1618–20)
Kurpfalca (līdz 1623)
Saksijas kūrfirstiste (līdz 1635)
Brandenburga-Prūsija (līdz 1635)
Braunšveiga–Līneburga
Valsts karogs: Anglija Anglijas Karaliste (1625–30)
Skotijas Karaliste (1625–38)
Transilvānijas hercogiste (no 1619)


Atbalstītāji:

Hābsburgu valstis un sabiedrotie:
Karogs: Svētā Romas impērija Svētā Romas impērija

Spānijas impērija
Ungārijas Karaliste
Valsts karogs: Dānija Dānijas–Norvēģijas ūnija (1643–45)


Atbalstītāji:

Komandieri un līderi
Valsts karogs: Zviedrija Gustavs II Ādolfs Ferdinands II Hābsburgs
Albrehts fon Valenšteins

Līdztekus Trīsdesmitgadu karam Latvijas teritorijā noritēja Poļu—zviedru karš (1600—1629), kura laikā zviedri ieņēma Rīgu (1621) un uz laiku okupēja Kurzemes hercogistes un Prūsijas hercogistes teritorijas.

Protestantu savienība izveidojās 1608. gadā, pēc tam, kad par Bohēmijas karali tika ievēlēts Ferdinands II, kas bija kaismīgs katolicisma aizstāvis. Nemieri sākās Prāgā un pamazām pārsviedās uz pārējo Svētās Romas impērijas teritoriju, bet pēc tam arī uz lielāko daļu Eiropas. Laika periodā no 1618. līdz 1648. gadam karā tika ierautas tādas valstis kā Dānija, Spānija, Zviedrija un Francija. Kara gaitā visvairāk cieta tieši mūsdienu Vācijas teritorija. Tika izpostītas un izlaupītas pilsētas. Precīzu ziņu par bojā gājušajiem nav, tomēr pēc atsevišķu hronistu domām tikai Augsburgā bojā gāja vairāk kā 30 000 cilvēku. Viens no kara iemesliem bija Zviedrijas vēlme nodrošināt Falūnas vara eksportu, jo to no Eiropas tirgiem sāka izspiest lētākais Ungārijas ražojums.

Kara beigās 1648. gadā tika noslēgts Vestfālenes miera līgums, kura rezultātā vācu zemēs izveidojās jauna politiskā situācija, kurā imperatora un Romas pāvesta vara samazinājās un nonāca vācu kūrfirstu rokās.

Ārējās saites

labot šo sadaļu