Nīderlandes Republika

valsts mūsdienu Nīderlandes teritorijā no 1581. līdz 1795. gadam

Septiņu Apvienoto Provinču Republika (Republiek der Zeven Verenigde Nederlanden), zināma kā Nīderlandes Republika, bija federāla republika mūsdienu Nīderlandes (mazliet arī Beļģijas) teritorijā no 1588. līdz 1795. gadam. Tā ir mūsdienu Nīderlandes priekšgājēja, pirmā neatkarīgā nīderlandiešu valsts. Nīderlandes Republika izveidojās, kad vairākās nīderlandiešu provinces sāka pretoties Spāņu Nīderlandes kundzībai. Lai ar valsts bija maza, izveidojās Nīderlandes Austrumindijas kompānija un Nīderlandes Rietumindijas kompānija un Nīderlandes Republika kļuva par koloniālo lielvaru. Arī kultūra un zinātne šajā laikā uzplauka, no šīs valsts ir nākuši tādi mākslinieki kā Rembrants un Jans Vermērs un tādi zinātnieki kā Hugo Grocijs, Kristiāns Heigenss un Antonijs van Lēvenhuks. 17. gadsimts ir zināms kā Nīderlandes Zelta laikmets. Nīderlandes Republika beidza pastāvēt 1795. gadā. Neilgi pirms tam valstī bija politiskā nestabilitāte. Nīderlandes Republikas vietā izveidojās Batāvijas Republika.

Septiņu Apvienoto Provinču Republika
Republiek der Zeven Verenigde Nederlanden
Flag of Cross of Burgundy.svg
1588. gads – 1795. gads Flag of the navy of the Batavian Republic.svg
Flag Coat of arms
Karogs Ģerbonis
Location of {{{sugasvārds}}}
Nīderlandes Republika 1789. gadā
Pārvaldes centrs nebija, de facto Hāga
Valoda(s) nīderlandiešu valoda
Valdība Republika
Vēsture
 - Dibināta 1588. gads
 - Likvidēta 1795. gads
Iedzīvotāju skaits
 - 1795. gadā 1 880 500 

Ārējās saitesLabot