130. latviešu strēlnieku korpuss

130. latviešu strēlnieku korpuss (krievu: 130-й стрелковый Латышский корпус) bija nacionāls karaspēka formējums Sarkanās armijas sastāvā Otrā pasaules kara laikā no 1944. gada 5. jūnija līdz 1945. gada 9. maijam.

Sarkanās armijas karavīri pie Brīvības pieminekļa 1944. gada 15. oktobrī (Brīvības bulvāris, 1944).

Korpuss tika izveidots, apvienojot 43. gvardes latviešu strēlnieku divīziju un 308. latviešu strēlnieku divīziju. Par korpusa komandieri iecēla 43. divīzijas komandieri, ģenerālmajoru Detlavu Brantkalnu.

Korpuss piedalījās Rēzeknes-Daugavpils, Madonas, Krustpils un Rīgas uzbrukuma operācijās no 1944. gada 27. jūlija līdz 13. oktobrim, kā arī Kurzemes cietokšņa kaujās no 1944. gada oktobra līdz 1945. gada 9. maijam.

Sastāvs

• 43. gvardes latviešu strēlnieku divīzija - izveidota 1942. gada 5. oktobrī uz 201. Latviešu strēlnieku divīzijas bāzes, tajā ietilpa 121., 123., 125. gvardes strēlnieku pulki un 94. gvardes artilērijas pulks. Divīzijas komandieri bija ģenerālmajors Jānis Veikins (1942. gada jūnijs-decembris), ģenerālmajors D. Brantkalns (1942. gada decembris-1944. gada jūnijs), ģenerālmajors Alfrēds Kalniņš (no 1944. gada jūnija).
• 308. latviešu strēlnieku divīzija - izveidota 1944. gada jūnijā uz 1.atsevišķā latviešu strēlnieku rezerves pulka bāzes, tajā sākotnēji bija ap 7300 karavīru un tajā ietilpa 319., 323., 355. strēlnieku pulki un 677. artilērijas pulks. Kaujas darbībā divīzija iesaistījās tikai 1944. gada 5. augustā. Divīzijas komandieri bija ģenerālmajors Voldemārs Dambergs (1944. gada jūnijs-septembris), pulkvedis Mārtiņš Kalniņš (1944. gada septembris – 1945. gada jūnijs).
• Latviešu strēlnieku korpusam operatīvi pakļāva arī citas Sarkanās Armijas divīzijas - dažādos laikos 115., 26., 56., 332., 201. strēlnieku divīzijas.

Pirms Vietalvas – Ērgļu kaujām 1944. gada augusta sākumā 130. Latviešu strēlnieku korpusā bija apmēram 16 tūkstoši karavīru, no tiem 7537 karavīri 43. gvardes latviešu strēlnieku divīzijā, 7367 karavīri 308. latviešu strēlnieku divīzijā un 853 karavīri korpusa vadības vienībās.

Nacionālais sastāvs

Kaut arī politisku apsvērumu dēļ korpuss tika saukts par latviešu nacionālo formējumu, iesākumā etniskie latvieši tajā bija mazākumā. Tomēr pēc vispārējās mobilizācijas Latvijas teritorijā, 1945. gada Kurzemes cietokšņa kauju laikā etnisko latviešu īpatsvars pārsniedza 80%.