PSRS Valsts banka

PSRS Valsts banka (krievu: Советский государственный банк, Госбанк СССР) bija centrālā banka, kas darbojās Padomju Sociālistisko Republiku Savienībā (PSRS) no tās izveidošanas līdz PSRS sabrukumam 1991. gadā. Tās loma un funkcijas bija nozīmīgas PSRS plānveida ekonomikas īstenošanā, un tās darbība bija cieši saistīta ar valsts ekonomiskajām un politiskajām prioritātēm. Banka pārraudzīja valsts finanšu sistēmu, kontrolēja valūtas apgrozību, nodrošināja kredītus un pildīja regulējošās funkcijas ekonomikas sektoros.

Pēc Latvijas okupācijas valsts neatkarīgā finanšu sistēma tika pilnībā iekļauta PSRS Valsts bankas struktūrā. Latvijas Banka, kas līdz tam darbojās kā neatkarīga valsts centrālā banka, tika pārveidota par vienu no PSRS Valsts bankas filiālēm. PSRS Valsts bankas darbība Latvijā beidzās līdz ar Latvijas neatkarības atgūšanu 1991. gadā, kad Latvija atguva suverenitāti un izveidoja savu neatkarīgo banku sistēmu. Latvijas Banka tika atjaunota kā valsts centrālā banka, kas pārņēma kontroli pār nacionālo valūtu un finanšu sistēmu. Līdz ar to beidzās Latvijas integrācija PSRS Valsts bankas struktūrā.

Vēsture

PSRS Valsts banka tika izveidota 1921. gadā, aizstājot agrāko Krievijas Impērijas Valsts banku, kas pastāvēja līdz 1917. gada Oktobra revolūcijai. Tās izveides mērķis bija nodrošināt centrālo lomu jaunās valsts ekonomiskajā dzīvē. PSRS pastāvēšanas laikā bankai bija būtiska loma valsts ekonomikā, un tās darbība bija orientēta uz valsts vadītu plānveida ekonomiku, kur centrālā valdība noteica un kontrolēja lielāko daļu ekonomikas sektoru. Sākotnēji Valsts banka nodrošināja stingru kontroli pār valsts naudas sistēmu un veica galveno lomu valsts iekšējās tirdzniecības regulēšanā. Bankai bija jānodrošina naudas apgrozība ekonomikā, kas balstījās uz valsts direktīvām, nevis tirgus mehānismiem. Ar laiku tā kļuva par galveno instrumentu plānveida ekonomikas realizācijā, pildot centrālo lomu arī kredītresursu sadalē un rūpniecības finansēšanā.

Vienlaikus ar Valsts bankas dibināšanu, Vladimirs Ļeņins ieviesa Jauno ekonomisko politiku (NEP). Šī politika tika pieņemta pēc tam, kad kara komunisms un piespiedu kolektivizācija bija radījusi ekonomisku krīzi. NEP deva daļēju tirgus ekonomikas elementu atgriešanos, ļaujot privātīpašniekiem un tirgum spēlēt lielāku lomu, jo īpaši lauksaimniecībā, mazā tirdzniecībā un amatniecībā. NEP tika pakāpeniski likvidēta līdz 1928. gadam, kad Staļins uzsāka "pirmo piecgades plānu", kas koncentrējās uz intensīvu industrializāciju un valsts kontrolētas ekonomikas attīstību.

Līdz 1980. gadu beigām PSRS Valsts banka joprojām bija galvenā valsts finanšu iestāde. Taču, līdz ar Mihaila Gorbačova uzsāktajām reformām (perestroika un glasnostj), sākās Padomju ekonomikas liberalizācija. Valsts kontrolēta banka zaudēja savu ekskluzīvo lomu, jo tika ieviestas arī citas finanšu iestādes. 1991. gadā, pēc PSRS sabrukuma, Valsts banka tika likvidēta, un tā vietā tika izveidota Krievijas Centrālā banka, kas pārņēma PSRS Valsts bankas īpašumus un aktīvus Krievijas teritorijā.

Bankas loma plānveida ekonomikā

Padomju ekonomikas centrālais elements bija piecgades plāni, kas definēja attīstības virzienus gan rūpniecības, gan lauksaimniecības nozarēs. PSRS Valsts banka pildīja kritisku lomu šo plānu īstenošanā, nodrošinot finansējumu valsts uzņēmumiem un projektiem. Tā sadalīja līdzekļus, piešķirot kredītus pēc politiskām un ekonomiskām vadlīnijām, kas bija noteiktas centrālajā valdībā.

Banka kontrolēja ne tikai valsts uzņēmumu finansēšanu, bet arī rūpīgi uzraudzīja naudas piedāvājumu un inflāciju. Plānveida ekonomikā tirgus likumi bija pakārtoti valsts noteiktajām prioritātēm, un Valsts bankai bija svarīga loma šajā sistēmā — gan vietējā, gan starptautiskā līmenī. Tā kontrolēja visu padomju tautsaimniecības sektoru finanšu plūsmas, tostarp rūpniecību, tirdzniecību, lauksaimniecību un patērētāju preču ražošanu.

Monetārā politika un kredītu sistēma

PSRS Valsts banka pārraudzīja valsts monetāro politiku un veidoja kredītu sistēmu, kas bija pakārtota valsts ekonomikas plāniem. Naudas apgrozība bija stingri reglamentēta, un bankas loma bija ierobežot inflāciju, kā arī nodrošināt līdzekļus galveno rūpniecības nozaru attīstībai. Banka piešķīra kredītus valsts uzņēmumiem ar mērķi veicināt rūpniecības un lauksaimniecības attīstību, taču kredīti privātpersonām bija stipri ierobežoti.

Banka nodrošināja, ka finanšu resursi tiek koncentrēti tajos ekonomikas sektoros, kuri bija prioritāri saskaņā ar piecgades plāniem, piemēram, smagajā rūpniecībā, transportā, enerģētikā un aizsardzības industrijā. Tā cieši sadarbojās ar citiem valsts finanšu institūtiem, piemēram, Valsts plānu komiteju (Gosplan), lai nodrošinātu, ka visi finanšu resursi tiek efektīvi izmantoti ekonomiskās attīstības mērķu sasniegšanai.

Starptautiskā loma un valūtas kontrole

Papildus iekšzemes ekonomikas regulēšanai PSRS Valsts banka bija atbildīga par valsts ārējās tirdzniecības valūtas kontroli un starptautiskajām finanšu attiecībām. PSRS valūtas kontrole bija stingra, un visas ārvalstu valūtas darījumi notika caur Valsts banku. Valsts eksporta un importa operācijas bija rūpīgi reglamentētas, un banka nodrošināja stingru valūtas apmaiņas kontroli, kas bija daļa no centieniem saglabāt stabilu iekšējo ekonomiku un izvairīties no valūtas spekulācijas.

Skatīt arī

• Jaunā ekonomiskā politika

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: PSRS Valsts banka.

• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)