Ūsainais amūrs
Ūsainais amūrs (Squaliobarbus curriculus) ir karpu dzimtas (Cyprinidae) saldūdens zivs, kas ir vienīgā suga ūsaino amūru ģintī (Squaliobarbus).[1] Tā dabīgais izplatības areāls aptver Āzijas austrumus, sākot ar Honas baseinu Vjetnamas dienvidos, turpinoties pāri Ķīnas austrumiem un beidzot ar Amūras upi Austrumsibīrijā, kā arī tas mājo Korejas pussalā.[2][3]
| Ūsainais amūrs Squaliobarbus curriculus (Richardson, 1846) | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Starspures (Actinopteri) |
| Kohorta | Kaulpūšļu kohorta (Otomorpha) |
| Kārta | Karpveidīgās (Cypriniformes) |
| Dzimta | Karpu dzimta (Cyprinidae) |
| Apakšdzimta | Amūru apakšdzimta (Squaliobarbinae) |
| Ģints | Ūsainie amūri (Squaliobarbus) |
| Suga | Ūsainais amūrs (Squaliobarbus curriculus) |
| Sinonīmi | |
| |
 Ūsainais amūrs Vikikrātuvē | |
Dēļ pārmērīgas zvejniecības ūsaino amūru populācija visā tā izplatības areālā samazinās, Vjetnamā tā tuvojas apdraudētas sugas statusam (par pārējām teritorijām trūkst datu).[3]
Izskats
labot šo sadaļuŪsainais amūrs ir vidēji liela saldūdens zivs, tas ir mazāks par saviem tuvākajiem radiniekiem balto amūru un melno amūru.[2][4] Ūsainais amūrs aug lēnām, un tā garums var sasniegt 40 cm,[2][5] svars 3,8—4,8 kg.[6] Ķermenis slaids, šķērsgriezumā ieapaļš. Galva samērā liela ar īsu purna daļu, acs varavīksnene augšpusē sarkana. Mute vērsta nedaudz uz leju, tās kaktiņos divi nelieli taustekļi. Mugura tumši sudrabota, sāni gaišāk sudraboti, uz lielajām zvīņām pie pamatnes melns plankumiņš.[5][7]
Ekoloģija
labot šo sadaļuŪsainais amūrs mājo gan nelielās, gan lielās upēs, gan ezeros, uzturoties ūdens slāņa vidusdaļā vai augšdaļā.[3] Tas ir aktīvs naktī un krēslas stundās no rīta un vakarā.[5][6][7] Enerģiska zivs, viegli izbiedējama, bieži lec. Ūsainais amūrs ir visēdājs, barojas ar kāpuriem, kukaiņiem, vēžveidīgajiem, desmitkājvēžiem, nelielām zivtiņām, aļģēm, detrītu un ūdensaugiem.[3][7] Dzimumgatavību sasniedz 1—2 gadu vecumā. Nārsts notiek vasarā, no jūlija līdz septembrim, kad ūdens temperatūra sasniedz maksimālo siltumu. Nārstošanas kvalitāti ietekmē ūdens līmenis. Gaiši zaļie ikri pelaģiski vai puspelaģiski, pēc nēršanas peld pa straumi.[3][7][8][9] Kāpuri galvenokārt barojas ar virpotājiem un airkājvēžiem.[8]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ FishBase: Subfamily: Squaliobarbinae
- ↑ 2,0 2,1 2,2 FishBase: Squaliobarbus curriculus (Richardson, 1846) Barbel chub
- ↑ 3,0 3,1 3,2 3,3 3,4 IUCN: Squaliobarbus curriculus
- ↑ Complete mitochondrial genome of the Xiangjiang barbel chub Squaliobarbus curriculus
- ↑ 5,0 5,1 5,2 Ловля голавля круглый год
- ↑ 6,0 6,1 «Трофейная рыбалка: Голавль усатый». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 10. septembrī. Skatīts: 2017. gada 14. februārī.
- ↑ 7,0 7,1 7,2 7,3 Shared Encyclopedia: Squaliobarbus curriculus[novecojusi saite]
- ↑ 8,0 8,1 Temporal Patterns of Larval Fish Occurrence in a Large Subtropical River
- ↑ Early Morphogenesis and Larval Resources of Squaliobarbus curriculus in the Pearl River