Ūdenszalkšu apakšdzimta

Ūdenszalkšu apakšdzimta (Natricinae) ir viena no zalkšu dzimtas (Colubridae) apakšdzimtām, kas reizēm tiek izdalīta kā atsevišķa dzimta — Natricidae.[1] Šajā apakšdzimtā ir apvienotas apmēram 200 sugas, kas tiek iedalītas 31 ģintī.[1][2] Vistuvākā radniecība ūdenszalkšu grupai ir ar zalkšu apakšdzimtu (Colubrinae).[2] Ūdenszalkšu sugas sastopamas gandrīz visos kontinentos, izņemot Dienvidameriku un Antarktīdu. Tās mājo arī Austrālāzijas salās.[1] Lielākā sugu dažādība sastopama ziemeļu puslodē.[3] Sastopamas galvenokārt saldūdens tilpņu krastos, bet dažas sugas piemērojušās dzīvei viegli sāļos ūdeņos piekrastes seklajās jūrās. Visas šīs sugas dzīvo daļēji uz sauszemes, daļēji ūdenī.[1] Latvijā mājo viena ūdenszalkšu apakšdzimtas suga — parastais zalktis (Natrix natrix).[4]

Ūdenszalkšu apakšdzimta
Natricinae (Bonaparte, 1838)
Ūdens zalktis (Natrix tessellata)
Ūdens zalktis (Natrix tessellata)
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlaseRāpuļi (Reptilia)
KārtaZvīņrāpuļi (Squamata)
VirsdzimtaZalkšu virsdzimta (Colubroidea)
DzimtaZalkšu dzimta (Colubridae)
ApakšdzimtaŪdenszalkšu apakšdzimta (Natricinae)
Sinonīmi
  • Natricidae
Ūdenszalkšu apakšdzimta Vikikrātuvē

Kopīgās īpašībasLabot

 
Ūdens prievīšzalktis (Thamnophis atratus)

Ūdenszalkšu sugām ir raksturīgi spēcīgi, drukni ķermeņi, kurus sedz ķīļveida zvīņas. Galvai raksturīga trīsstūrveida forma.[3] Lielākā daļa ūdenszalkšu sugu nav indīgas čūskas, kā arī tās ļoti reti kož. Toties, ja tās paņem rokās, ļoti bieži ūdenszalkši izdala fekālijas vai smirdīgu šķidrumu no anālā dziedzera.[3] Tomēr dažas sugas cilvēkam ir bīstamas, piemēram, ķīļmugurzalkšu (Rhabdophis) kodiens var būt nāvējošs.[5] Ūdenszalkši medī vai nu ūdenī, vai ūdenstilpes krastā, dažas sugas atstāj ūdeni tikai, lai pasildītos saulītē.[3] Tie barojas ar dažādiem ūdens dzīvniekiem, piemēram, abiniekiem un zivīm. Dažas sugas specializējušās uz īpašu diētu: gliemjiem, sliekām vai vēžveidīgajiem.[1] Atkarībā no sugas ūdenszalkši vairojas vai nu ar olām, vai dzemdējot dzīvus mazuļus, piemēram, visas Ziemeļamerikas sugas ir oldzīvdzemdētājas un vairojas, dzemdējot mazuļus, bet lielākā daļa Vecās pasaules sugu dēj olas.[1][3]

SistemātikaLabot

 
Tīģerzalktis (Rhabdophis tigrinus) ir indīgs un tā kodums var izraisīt cilvēkam nāvi

Ūdenszalkšu apakšdzimta (Natricinae)[2][6]

Incertae sedis:

AtsaucesLabot

  1. 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 1,5 Robert D. Aldridge,David M. Seve, 2011. Reproductive Biology and Phylogeny of Snakes Archived 2015. gada 20. aprīlī, Wayback Machine vietnē.
  2. 2,0 2,1 2,2 «Phylogeny of the Colubroidea (Serpentes): New evidence from mitochondrial and nuclear genes». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 19. augustā. Skatīts: 2014. gada 17. augustā.
  3. 3,0 3,1 3,2 3,3 3,4 Britannica: Water snake
  4. «Latvijas daba: Zalkšu dzimta (Colubridae)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 7. septembrī. Skatīts: 2015. gada 11. februārī.
  5. Bauer, Aaron M. (1998). Cogger, H.G. & Zweifel, R.G., ed. Encyclopedia of Reptiles and Amphibians. San Diego: Academic Press. pp. 188–195. ISBN 0-12-178560-2.
  6. «Naturwindow: Colubridae». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 9. martā. Skatīts: 2015. gada 13. februārī.