Ūdenszalkši
Ūdenszalkši, ūdenszalkšu ģints (Natrix) ir zalkšu dzimtas (Colubridae) ģints, kas pieder pie ūdenszalkšu apakšdzimtas (Natricinae). Saskaņā ar Starptautisko rāpuļu datu bāzi (angļu: Reptile Database), šajā ģintī apvienotas 3 mūsdienās dzīvojošas čūsku sugas, kuras nav indīgas.[1][2] Visas ūdenszalkšu sugas dzīvo Eirāzijā (Eiropā un Āzijas rietumos), kā arī visas sugas sastopamas Ziemeļāfrikā.[2] Latvijā mājo viena šīs ģints suga — parastais zalktis (Natrix natrix).[3]
| Ūdenszalkši Natrix (Laurenti, 1768) | |
|---|---|
 Parastais zalktis (Natrix natrix) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Rāpuļi (Reptilia) |
| Kārta | Zvīņrāpuļi (Squamata) |
| Virsdzimta | Augstākās čūskas (Caenophidia) |
| Dzimta | Zalkšu dzimta (Colubridae) |
| Apakšdzimta | Ūdenszalkšu apakšdzimta (Natricinae) |
| Ģints | Ūdenszalkši (Natrix) |
 Ūdenszalkši Vikikrātuvē | |
Sistemātikas izmaiņas
labot šo sadaļuNesenā pagātnē ūdenszalkšu ģintī tika sistematizēta ceturtā suga — Natrix megalocephala.[4] Balstoties uz ģenētiskajiem pētījumiem, 2013. gadā šī suga tika apvienota ar parasto zalkti.[1]
Izskats
labot šo sadaļu
Pieauguši ūdenszalkši ir vidēji lielas čūskas, apmēram 0,6—1 metru garas, tomēr daži īpatņi var sasniegt 2 metru garumu.[2] Augšžokļa zobi virzienā uz mutes iekšpusi kļūst arvien lielāki. Pēdējie zobi ir vislielākie. Acu zīlītes ir apaļas. Ūdenszalkšiem raksturīgas neuzkrītošas krāsas: tumši pelēka, gandrīz melna, pelēkbrūna un olīvzaļa. Uz kakla raksturīgas dzeltenas zīmes, bet uz ķermeņa tumšāku raibumu raksts.
Ieradumi
labot šo sadaļuŪdenszalkši dzīvo daļēji uz sauszemes un daļēji ūdenī. Vislabāk sauszemes apstākļiem piemērojies parastais zalktis. Visas sugas mīt mitros biotopos kādas ūdenstilpes tuvumā. Ūdenszalkši labi peld un nirst, spējot zem ūdens uzturēties samērā ilgi. Galvenokārt medī vardes un krupjus, bet reizēm arī salamandras, kurkuļus, zivis, nelielus zīdītājus un putnus.[2][5] Upuri norij dzīvu, veselā veidā. Mātītes trūdošu augu kaudzē dēj 8—40 olas.[2] Briesmu gadījumā ūdenszalkši var izlikties miruši, paņemti rokās tie no anālā dziedzera izdala smirdīgu šķidrumu.
Sistemātika
labot šo sadaļu
- Ūdenszalkšu ģints (Natrix)[1]
- Odžuzalktis (Natrix maura)
- Parastais zalktis (Natrix natrix)
- Ūdens zalktis (Natrix tessellata)
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 1,2 Reptile Database: Genus: Natrix
- ↑ 2,0 2,1 2,2 2,3 2,4 Britannica: Water snake
- ↑ «Latvijas daba: Zalkšu dzimta (Colubridae)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 7. septembrī. Skatīts: 2015. gada 11. februārī.
- ↑ «IUCN: Natrix megalocephala». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 24. septembrī. Skatīts: 2015. gada 11. februārī.
- ↑ «BBC Nature Wildlife: Grass snake». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 25. novembrī. Skatīts: 2015. gada 11. februārī.