Ūdens skābene
Ūdens skābene (latīņu: Rumex aquaticus) ir mainīga izskata skābeņu suga, kuras ietvaros nodala 4 pasugas. Savvaļā tā ir plaši sastopama Eirāzijā, tostarp Latvijā, un Ziemeļamerikā, mitrās pļavās, grāvjos un visdažādāko ūdenstilpju piekrastē.
| Ūdens skābene Rumex aquaticus (L.) | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Augi (Plantae) |
| Nodalījums | Segsēkļi (Magnoliophyta) |
| Klase | Divdīgļlapji (Magnoliopsida) |
| Rinda | Neļķu rinda (Caryophyllales) |
| Dzimta | Sūreņu dzimta (Polygonaceae) |
| Ģints | Skābenes (Rumex) |
| Suga | Ūdens skābene (Rumex aquaticus) |
 Ūdens skābene Vikikrātuvē | |
Veido hibrīdu ar krastmalas skābeni (Rumex hydrolapathum) — dažādlapu skābeni (R. x heterophyllus Schultz).[1]
Apraksts
labot šo sadaļuŪdens skābene ir daudzgadīgs, 80-170 cm garš lakstaugs ar stāvu, zaļganu vai zaļganbrūnu stublāju, kurš zaro ziedkopā. Lapas ir plati olveidīgas, aptuveni 15-30 cm garas un 8-15 cm platas. Lapas mala ir gluda vai sīkzobaina, gals strups, pamats sirdsveidīgs, lapas kāts aptuveni plātnes garumā (apakšējām lapām) vai īsāks. Piezemes lapu garuma un platuma attiecība nav lielāka kā 2:1. Lapas kāts virspusē ar rievu.
Ziedu skara ir šaura un zarojums blīvs. Iekšējās apziedņa lapas ir iegarenas, ar strupu galu. Atšķirībā no daudzām citām skābeņu sugām, kārpveidīga izauguma uz augļa (augonīša) nav. Auglis visplatākais ir pie pamata. Zied jūnijā un jūlijā.[1]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 «ūdens skābene - Rumex aquaticus L. - Augi - Latvijas daba». www.latvijasdaba.lv. Skatīts: 2022-03-22.
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Ūdens skābene.
- Encyclopædia of Life raksts (angliski)