Krastmalas skābene

augu suga

Krastmalas skābene (latīņu: Rumex hydrolapathum) ir skābeņu suga. Savvaļā tā ir galvenokārt sastopama Eiropā (neiekļaujot kontinenta rietumu daļu). Nereti sastopama Latvijā — ūdenstilpju piekrastē, grāvjos, applūstošos pļavu pazeminājumos.[1]

Krastmalas skābene
Rumex hydrolapathum (Huds.)
Krastmalas skābene
Klasifikācija
ValstsAugi (Plantae)
NodalījumsSegsēkļi (Magnoliophyta)
KlaseDivdīgļlapji (Magnoliopsida)
RindaNeļķu rinda (Caryophyllales)
DzimtaSūreņu dzimta (Polygonaceae)
ĢintsSkābenes (Rumex)
SugaKrastmalas skābene (Rumex hydrolapathum)
Krastmalas skābene Vikikrātuvē

Apraksts labot šo sadaļu

Krastmalas skābene ir daudzgadīgs, 100—200 cm garš un kopumā masīvs lakstaugs. Tā stublājs ir stāvs, sīkrievains un parasti ziedkopā bagātīgi zaro. Lapas ir plati eliptiskas, ar kātu. Kāta garums sasniedz trešdaļu līdz pusi no lapas plātnes garuma. Apakšējās lapas ir ļoti lielas — garumā līdz 60 cm un platumā līdz 25 cm. Tās ir tumši zaļas, spīdīgas, to mala ir gluda vai neizteikti krokota, gals smails, pamats ķīļveidīgs.

Ziedkopa ir plaša skara ar daudziem zariem. Iekšējās apziedņa lapas ir olveidīgi trīsstūrainas, aptuveni 0,7 cm garas — tā gals ir smails vai strups un mala sīkzobaina. Uz apziedņa lapām ir liels, iegarens augonītis (kārpveida izaugums uz augļa). Auglis pie pamata ir plati ķīļveidīgs, galā smails, kopumā olveidīgi trīsstūrains. Zied jūlijā, augustā.[1]

Atsauces labot šo sadaļu

  1. 1,0 1,1 «krastmalas skābene - Rumex hydrolapathum Huds. - Augi - Latvijas daba». www.latvijasdaba.lv. Skatīts: 2022-03-24.

Ārējās saites labot šo sadaļu