Neļķu rinda
augu rinda
Neļķu rinda (Caryophyllales) ir segsēkļu grupas rinda, kuru veido 38 dzimtas. Rindai pieder kaktusi, neļķes, rasenes un dažādi citi divdīgļlapju klases augi.
Neļķu rinda Caryophyllales (Juss. ex Bercht. & J.Presl) | |
---|---|
Klasifikācija | |
Valsts | Augi (Plantae) |
Nodalījums | Segsēkļi (Magnoliophyta) |
Klase | Divdīgļlapji (Magnoliopsida) |
Rinda | Neļķu rinda (Caryophyllales) |
Neļķu rinda Vikikrātuvē |
Vairāki grupas augi, kā bietes, sējas griķi, rabarberi, skābenes, spināti, tiek lietoti pārtikā.
Klasifikācija
labot šo sadaļuNeļķu rindas taksonomija 21. gadsimtā piedzīvoja vairākas izmaiņas. 2003. gadā APG II sistēma (segsēkļu klasifikācijas taksonomiskā sistēma) iekļāva 29 dzimtas. Saskaņā ar APG III sistēmu 2009. gadā dzimtai pievienoja 5 dzimtas.[1]
2016. gadā APG IV sistēma neļķu rindā akceptēja vēl 5 dzimtas — Kewacea, Limeaceae, Macarthuriaceae, Microteaceae, Petiveriaceae:[2]
- Achatocarpaceae — čūskaču dzimta
- Aizoaceae — pusdienziežu dzimta
- Amaranthaceae — amarantu dzimta
- Anacampserotaceae
- Ancistrocladaceae — dzeloņliānu dzimta
- Asteropeiaceae
- Barbeuiaceae
- Basellaceae — bazelu dzimta
- Cactaceae — kaktusu dzimta
- Caryophyllaceae — neļķu dzimta
- Didiereaceae — kolonnkaktusu dzimta
- Dioncophyllaceae — gaļēdājliānu dzimta
- Droseraceae — raseņu dzimta
- Drosophyllaceae — Portugāles mušķērāju dzimta
- Frankeniaceae — jūrviršu dzimta
- Gisekiaceae
- Halophytaceae
- Kewaceae
- Limeaceae
- Lophiocarpaceae
- Macarthuriaceae
- Microteaceae
- Molluginaceae — klājneļķu dzimta
- Montiaceae
- Nepenthaceae — krūkaugu dzimta
- Nyctaginaceae — naktsziežu dzimta
- Petiveriaceae
- Physenaceae — fizēnu dzimta
- Phytolaccaceae — fitolaku dzimta
- Plumbaginaceae — svineņu dzimta
- Polygonaceae — sūreņu dzimta
- Portulacaceae — portulaku dzimta
- Rhabdodendraceae — pēdkauleņu dzimta
- Sarcobataceae
- Simmondsiaceae — hohobu dzimta
- Stegnospermataceae
- Talinaceae
- Tamaricaceae — mannaskrūmu dzimta
APG II
labot šo sadaļu- rindas Caryophyllales dzimtas:
- Achatocarpaceae
- Aizoaceae
- Amaranthaceae
- Anacampserotaceae (pievienots APG III)[1]
- Ancistrocladaceae
- Asteropeiaceae
- Barbeuiaceae
- Basellaceae
- Cactaceae
- Caryophyllaceae
- Didiereaceae
- Dioncophyllaceae
- Droseraceae
- Drosophyllaceae
- Frankeniaceae
- Gisekiaceae
- Halophytaceae
- Limeaceae (pievienots APG III)[1]
- Lophiocarpaceae (pievienots APG III)[1]
- Molluginaceae
- Montiaceae (pievienots APG III)[1]
- Nepenthaceae
- Nyctaginaceae
- Physenaceae
- Phytolaccaceae
- Plumbaginaceae
- Polygonaceae
- Portulacaceae
- Rhabdodendraceae
- Sarcobataceae
- Simmondsiaceae
- Stegnospermataceae
- Talinaceae (pievienots APG III)[1]
- Tamaricaceae
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 1,5 An update of the Angiosperm Phylogeny Group classification for the classification for the orders and families of flowering plants: APG III. Botanical Journal of the Linnean Society. Volume 161, Issue 2, pages 105—121, October 2009
- ↑ An update of the Angiosperm Phylogeny Groupclassification for the orders anf families of the flowering plants: APG IV. Botanical Journal of the Linnean Society. Volume 181, Issue 1, pages 1—20, May 2016
Literatūra
labot šo sadaļu- Augu ģeogrāfija un daudzveidība. Normunds Priedītis. 2008. ISBN 978-9934-0-0829-0