Atvērt galveno izvēlni
Tērbatas un Rīgas Šaržēto konventos esošo studentu korporāciju vapeņi.

Šaržēto konvents (C!C!) (vācu: Chargierter - "atbildīgais", no franču: la charge - "nasta, atbildība, amats") ir studentu korporāciju jumta organizācija un augstākais pārvaldes orgāns, kas nosaka to iekšējo sadzīvi un regulē savstarpējās attiecības.

Tērbatas Šaržēto KonventsLabot

1834. gadā dibinātajā Tērbatas Šaržēto konventā (Dorpater Chargierten-Convent, C!C!) bija pārstāvētas šādas korporācijas: Curonia (1834—1921), Estonia (1834—1939), Livonia (1834—1939), Fraternitas Rigensis (1834—1921), Ruthenia (1850—1857), Baltica (1850—1856), Fraternitas Academica Dorpatensis (1857—1861), Fraternitas Academica (1881—1891, 1918—1939), Arminia Dorpatensis (1865—1866), Neobaltia (1879—1939), Lettonia (1882—1905), Tarbatonia (1884—1887), Teutonia (1912—1915, 1918), Baltonia (no 1894), vēlāk Fraternitas Pharmaceutica (1932—1939).

1882. gada 10. maijā Tērbatas šaržēto konventā uzņemtā Lettonia 1884. gada II semestrī pirmo reizi prezidēja šaržēto konventā (C!C!). 1905. gada revolūcijas notikumos vācu korporanti piedalījās kazāku pusē, tādējādi radās konflikti starp latviešu un vācu korporācijām, kā rezultātā Lettoniu izslēdza no šaržēto konventa. Tomēr Lettonia bija tiesīga atklāti nēsāt savas krāsas. Pirmā pasaules kara laikā 1915. gadā krāsu valkāšanu noliedza visām korporācijām.

Rīgas Šaržēto KonventsLabot

 
Pie Rīgas politehnikuma reģistrēto Rīgas Šaržēto konventa korporāciju ģerboņi.

1871. gadā pie Rīgas Politehnikuma nodibināja Rīgas Šaržēto konventu (Rigaer Chargierten-Convent). Tajā sāktnēji ietilpa Fraternitas Baltica (dib. 1865) un Concordia Rigensis (1869), vēlāk pievienojās Rubonia (1875), Arkonia (1879), Fraternitas Arctica (1880), Selonia (1880), Veletia (1883), Vironia (1900), Talavija (1900). 1902. gadā dibinātā Fraternitas Marcomannia pārcēlās uz Maskavas Universitāti. Pirmā pasaules kara gados visas korporācijas kopā ar Rīgas politehnikumu evakuējās uz Maskavu. Pēc Baltijas provinču vācu okupācijas Pirmā pasaules kara laikā Rīgas Šaržēto konvents 1918. gadā atjaunojās Baltijas Tehniskajā augstskolā.

Pēc Latvijas Augstskolas dibināšanas 1919. gada septembrī latviešu studentu korporāciju biedri kopsapulcē vienojās atsegt krāsas. 1920. gada rudenī pie LU tika nodibināts Prezidiju Konvents P!K!, kas pārņēma Šaržēto Konventa tiesības.

AtjaunošanaLabot

2016. gadā pēc konfliktiem ar P!K! divas agrāk Tērbatas un Rīgas C!C! bijušās studentu koprorācijas Lettonia un Talavija nolēma atjaunot Šaržēto konventu, kas tika piereģistrēts Latvijas Biedrību un nodibinājumu reģistrā 2016. gada 23. septembrī. Tā oficiālie darbības mērķi ir biedru sagatavošana nākotnes raženai darbībai tēvzemes labā, labu tikumu sekmēšana studējošo vidē, godaprāta uzturēšana un ieturētas saviesīgas dzīves piekopšana studiju laikā, biedru savstarpējās satiksmes un atbalsta veicināšana.[1]

AtsaucesLabot