Vladimirs Bukovskis (1867—1937)
Vladimirs Bukovskis (dzimis 1867. gadā, miris 1937. gada 8. jūlijā) bija Latvijas jurists. Latvijas Senāta senators (1934—1937). Latvijas Universitātes profesors (1932).
| Vladimirs Bukovskis | |
|---|---|
 | |
| Senators | |
|
Amatā 1934. gads — 1937. gads | |
|
| |
| Dzimšanas dati |
1867. gada 18. augustā Pēterburga, Krievijas Impērija (tagad  Krievija) |
| Miršanas dati |
1937. gada 8. jūlijā (69 gadu vecumā) Rīga,  Latvija |
| Tautība | polis |
| Profesija | jurists |
| Augstskola | Pēterburgas Universitāte |
Dzīvesgājums
labot šo sadaļuDzimis 1867. gada 6. (18.) augustā[1] Carskoje Selo poļu izcelsmes muižnieka Josifa Antona Kazimira Bukovska un Karolīnas Kvjatkovskas ģimenē. Studēja tieslietas Pēterburgas Universitātē. 1902. gadā kļuva par Jelgavas, 1906. gadā par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi. 1903. gadā apprecējās ar Almu Luīzi Grīnervaldi, ģimenē piedzima četri dēli, jaunākais Ļevs Bukovskis, vēlākais tēlnieks. Pirmā pasaules kara laikā kopā ar ģimeni pārcēlās uz Petrogradu, bet 1919. gada februārī atgriezās Latvijā.
1921. gadā sāka pasniegt Latvijas Universitātes Civiltiesāšanas kārtības katedrā lasīja civilprocesa kursu, sākumā būdams docents, bet kopš 1925. gada – vecākais štata docents. 1931. gada 28. maijā V. Bukovskis Latvijas Universitātes Tautsaimniecības un tiesību fakultātes atklātā sēdē aizstāvēja disertāciju “Testamenta spēku apstrīdošo prasību juridiskā konstrukcija”. 1932. gada 19. novembrī V. Bukovski ievēlēja par Latvijas Universitātes profesoru. Viņš vadīja Latvijas jaunā Civilkodeksa izstrādāšanas komisiju, no 1933. gada bijis arī Civillikuma izstrādāšanas komisijas vadītājs.[2]
1930. gadā apbalvots ar trešās šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.[2]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ russkije.lv
- ↑ 2,0 2,1 Latvijas enciklopēdija. 1. sējums. Rīga : Valērija Belokoņa izdevniecība. 2002. 820. lpp. ISBN 9984-9482-1-8.
 | Šī ar Latviju saistītā cilvēka biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |