Vladimirs Bukovskis (1867—1937)

Vladimirs Bukovskis (dzimis 1867. gadā, miris 1937. gada 8. jūlijā) bija Latvijas jurists. Latvijas Senāta senators (1934—1937). Latvijas Universitātes profesors (1932).

Vladimirs Bukovskis
Senators
Amatā
1934. gads — 1937. gads

Dzimšanas dati 1867. gada 18. augustā
Pēterburga, Krievijas Impērija (tagad Karogs: Krievija Krievija)
Miršanas dati 1937. gada 8. jūlijā (69 gadu vecumā)
Rīga, Karogs: Latvija Latvija
Tautība polis
Profesija jurists
Augstskola Pēterburgas Universitāte

Dzīvesgājums

labot šo sadaļu

Dzimis 1867. gada 6. (18.) augustā[1] Carskoje Selo poļu izcelsmes muižnieka Josifa Antona Kazimira Bukovska un Karolīnas Kvjatkovskas ģimenē. Studēja tieslietas Pēterburgas Universitātē. 1902. gadā kļuva par Jelgavas, 1906. gadā par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi. 1903. gadā apprecējās ar Almu Luīzi Grīnervaldi, ģimenē piedzima četri dēli, jaunākais Ļevs Bukovskis, vēlākais tēlnieks. Pirmā pasaules kara laikā kopā ar ģimeni pārcēlās uz Petrogradu, bet 1919. gada februārī atgriezās Latvijā.

1921. gadā sāka pasniegt Latvijas Universitātes Civiltiesāšanas kārtības katedrā lasīja civilprocesa kursu, sākumā būdams docents, bet kopš 1925. gada – vecākais štata docents. 1931. gada 28. maijā V. Bukovskis Latvijas Universitātes Tautsaimniecības un tiesību fakultātes atklātā sēdē aizstāvēja disertāciju “Testamenta spēku apstrīdošo prasību juridiskā konstrukcija”. 1932. gada 19. novembrī V. Bukovski ievēlēja par Latvijas Universitātes profesoru. Viņš vadīja Latvijas jaunā Civilkodeksa izstrādāšanas komisiju, no 1933. gada bijis arī Civillikuma izstrādāšanas komisijas vadītājs.[2]

1930. gadā apbalvots ar trešās šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.[2]

  1. russkije.lv
  2. 2,0 2,1 Latvijas enciklopēdija. 1. sējums. Rīga : Valērija Belokoņa izdevniecība. 2002. 820. lpp. ISBN 9984-9482-1-8.