Īzaks Bābels
Šo rakstu ir ierosināts pārvietot uz Izaks Babels. Argumentus par tā nosaukuma veidošanu vari izteikt attiecīgajā diskusiju lapā. Papildu informācija var būt atrodama arī lapas hronoloģijā. |
Īzaks Bābels (krievu: Исаа́к Эммануи́лович Ба́бель, dzimis 1894. gada 13. jūlijā, miris 1940. gada 27. janvārī) bija Odesā dzimis ebreju izcelsmes krievu rakstnieks un dramaturgs. Pazīstamākie darbi — 1926. gada stāstu krājums "Jātnieku armija" par Semjona Budjonnija jātnieku armiju un 1931. gadā izdotie "Odesas stāsti" par Odesas ebreju bandītu dzīvi.
| |||||||||||||||||||
|
Dzimis ebreju ģimenē Odesā, Moldavankas rajonā. Studēja Kijevā, vēlāk devās uz Pēterburgu, kur studēja psihoneiroloģiskajā institūtā. 1916. gadā iepazinās ar Maksimu Gorkiju. 1916. gadā publicēja pirmos stāstus, par kuriem gribēja tikt tiesāts par pornogrāfiju. Pēc Oktobra revolūcijas strādāja valsts iestādēs. 1920. gadā tika nosūtīts kā kara korespondents uz Pirmo jātnieku armiju, kas kļuva par pamatu stāstu krājumam.
1939. gadā arestēts, apsūdzēts "pretpadomju teroristiskā darbībā". 1940. gadā nošauts. 1954. gadā — reabilitēts.
Ārējās saitesLabot
- Freidin's Isaac Babel Page (angliski)
- Īzaka Bābela darbi (krieviski)
Šī rakstnieka biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Īzaks Bābels |