Īles sanatorija
Īles sanatorija ir ciems Dobeles novada Īles pagastā. Izvietojies pagasta vidienē pie autoceļa V1128 1,5 km no pagasta centra Īles, 13 km no Auces un 92 km no Rīgas. Īles muižas apbūve un parks, kā arī Īles luterāņu baznīca ir valsts nozīmes arhitektūras pieminekļi.[3]
Īles sanatorija | |
---|---|
mazciems | |
Īles muižas kungu māja (2001) | |
Koordinātas: 56°32′43″N 23°01′08″E / 56.54528°N 23.01889°EKoordinātas: 56°32′43″N 23°01′08″E / 56.54528°N 23.01889°E | |
Valsts | Latvija |
Novads | Dobeles novads |
Pagasts | Īles pagasts |
Platība | |
• Kopējā | 0,24 km2 |
Augstums | 110 m |
Iedzīvotāji (2014)[1] | |
• kopā | 36 |
• blīvums | 150/km² |
Pasta nodaļa | LV-3716 Īle |
Vēsture
labot šo sadaļuApdzīvotā vieta veidojās ap 1854. gadā Immu kalnā uzbūvēto Īles muižas (Ihlen) kungu māju.
1920. gada zemes reformas laikā 1923. gadā zemes gabalu, kurā ietilpa arī Īles muižas ēkas, piešķīra plaušu slimību speciālistam Ludvigam Kalniņam sanatorijas ierīkošanai. Viņš to sāka apsaimniekot 1924. gadā. 1929. gadā ēku nodeva Tuberkulozes apkarošanas biedrībai tuberkulozes sanatorijas ierīkošanai.[4] Pilī un ap to izbūvētajās ēkās pastāvējušas šādas ārstniecības un aprūpes iestādes:[5]
1930. un 1931. gadā notika bijušo muižas ēku pielāgošana sanatorijas vajadzībām, kungu mājā iekārtoja centrālapkuri, ūdensvadu un kanalizāciju, izveidoja vietējo elektrostaciju. Šajā laikā likvidēja vienu no ēkas torņiem pie ziemas dārza. Īles tuberkulozes sanatorija darbu uzsāka 1931. gadā. Sanatorijas laikā uzcēla abas palīgēkas – ārstu māja un slimnieku vajadzībām ēku ar guļamo lieveni pretī pilij. Sanatorijas sākuma gados ierīkoja strūklaku pils galvenās ieejas priekšā, kur muižas laikos atradās laukums un puķu dobe.
Pēc Otrā pasaules kara sanatorijā uzturējās 100 — 150 tuberkulozes slimnieku. 1978. gadā iestādi reorganizēja par republikānisko psihoneiroloģisko rehabilitācijas slimnīcu «Īle», bet 1982. gadā par republikānisko narkoloģisko specrežīma slimnīcu «Īle».[6]
2010. gadā sociālās aprūpes centrs pārcēlās uz Lielbērzi[7] un muižas kungu māja ir pamesta.[8]
Iedzīvotāju skaita izmaiņas
labot šo sadaļuEsošajās robežās, pēc CSP datiem.[9]
Gads | Iedz. | ±% g.p. |
---|---|---|
1989 | 136 | — |
2000 | 135 | −0.07% |
2014 | 36 | −9.01% |
Nosaukuma maiņa
labot šo sadaļu- 1945—1966 Īles tuberkulozes sanatorija,
- 1966—1976 Republikāniskā tuberkulozes sanatorija «Īle»,
- 1976—1982 Republikāniskā psihoneiroloģiskā rehabilitācijas slimnīca «Īle»,
- 1982—1985 Republikāniskā narkoloģiskā specrežīma slimnīca «Īle»,
- 1985—1992 Republikāniskā narkoloģiskā slimnīca hroniska alkoholisma slimnieku ar smagām blakusslimībām piespiedu ārstēšanai «Īle»,
- 1992—2002 Sociālās un psiholoģiskās rehabilitācijas centrs «Īle»,
- 2002—2004 Specializētais valsts sociālās aprūpes centrs «Īle»,
- 2004—2010 Sociālās aprūpes centrs «Īle».
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ «Vietvārdu datubāze: Informācija par Īles sanatoriju». Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra.
- ↑ «Informācija par objektu: Īles sanatorija». LĢIA vietvārdu datubāze. Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra. Skatīts: 2017. gada 16. februārī.
- ↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
- ↑ «Pilis.lv — Īles muiža». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2005. gada 26. februārī. Skatīts: 2012. gada 21. septembrī.
- ↑ Arhīvu fonda kartīte[novecojusi saite]
- ↑ Skaistas atmiņas no seniem un zudušiem laikiem zemgalesia.lv 05.06.2020.
- ↑ «VSAC «Zemgale». Filiāle «Īle»». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 2. novembrī. Skatīts: 2012. gada 21. septembrī.
- ↑ ZemgaleTourism.lv — Īles pagasts[novecojusi saite]
- ↑ OSP