Ēvalds Pakulis (segvārds "Šerifs", 1919—1987) bija latviešu leģionārs, vēlāk nacionālās pretošanās kustības dalībnieks. Latviešu nacionālo partizānu apvienības (LNPA) "Kurzeme" komandieris (1946).

Ēvalds Pakulis
Ēvalds Pakulis virsseržanta formā
Ēvalds Pakulis virsseržanta formā
Personīgā informācija
Dzimis 1919. gadā
Miris 1987. gadā
Tautība latvietis

Dzīvesgājums labot šo sadaļu

Dzimis 1919. gadā. Dziedātājas Elfrīdas Pakules brālēns.[1] Otrā pasaules kara laikā bija Latviešu leģiona 15. divīzijas 3. apmācības pulka virsseržants. Pēc Vērmahta kapitulācijas kļuva par mežabrāli, Kabiles partizānu vienības sastāvā 1945. gada 24. decembrī ieņēma Kabiles pagasta izpildkomitejas ēku.

1946. gada 1. janvārī vadīja Āpuznieku kauju pie Rendas, kurā 23 vīri ar trim ložmetējiem, četrām triecienšautenēm, 15 mašīnpistolēm un bagātīgu munīcijas krājumu uzvarēja aptuveni 200 karavīrus no PSRS Iekšlietu karaspēka 5. strēlnieku divīzijas 36. motorizētā strēlnieku pulka, kas bija bruņoti ar tanketi, mīnmetēju un četriem ložmetējiem.

Pēc Āpuznieku kaujas Ē. Pakulis kļuva par Kabiles grupas vadītāju, ieviesa stingrāku militāro disciplīnu. 1946. gada 9. maijā "Olģerta" nometnē Kuldīgas apriņķī pie Abavas no septiņām mežabrāļu grupām izveidoja apvienību "Latviešu nacionālie partizāni (LNP) Kurzeme", kas 16 mežabrāļu grupu apspriedē 6.—7. septembrī Talsu apriņķī pie Usmas ezera apvienojās ar Latviešu nacionālo partizānu organizāciju (LNPO) vienā struktūrā ar nosaukumu — Latviešu nacionālo partizānu apvienība (LNPA) "Kurzeme", par kuras vadītāju ievēlēja Ē. Pakuli. Kopumā LNPA "Kurzeme" vienoja 17 nacionālo partizānu grupas ar apmēram 500 dalībniekiem, tās darbība 1946. gadā aptvēra daudzus Ziemeļkurzemes pagastus.

1946. gada 10. decembrī čekisti apcietināja Ēvaldu Pakuli pēc Jāņa Vanaga ("Kaminskis", miris 1958. gadā) nodevības, kara tribunāls viņam piesprieda 25 gadus ilgu ieslodzījumu Mordovijas un Kolimas soda nometnēs. Pēc 23 gadiem Ē. Pakulis atgriezās dzimtenē un strādāja par mākslinieku Dekoratīvās mākslas kombinātā un mira 1987. gadā. Apglabāts Salaspils kapos.[2]

Atsauces labot šo sadaļu