Elfrīda Pakule (dzimusi 1912. gada 2. jūnijā Rīgā, mirusi 1991. gada 31. decembrī) bija latviešu operdziedātāja (koloratūrsoprāns).[1] Apguvusi vokālās studijas pie Paula Saksa. E. Pakules pirmais solo koncerts notika 1938. gada 29. novembrī Melngalvju namā. Otro pasaules karu aizvadīja Krievijā, Ivanovā un Maskavā. 1944. gadā atgriezās Latvijā un bija soliste Latvijas PSR Valsts akadēmiskajā operas un baleta teātrī un Latvijas Valsts filharmonijā.

Elfrīda Pakule
Galvenā informācija
Dzimusi 1912. gada 2. jūnijā
Valsts karogs: Krievijas Impērija Rīga, Krievijas Impērija (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Mirusi 1991. gada 31. decembrī (79 gadu vecumā)
Valsts karogs: Latvija Rīga, Latvija
Nodarbošanās dziedātāja

E. Pakule dzimusi 1912. gada 2. jūnijā, Rīgā muzikālā strādnieku ģimenē. Skolas gados apguvusi klavierspēli. Pirmais E. Pakules solo koncerts notika 1938. gada 29. novembrī Melngalvju namā. 1940. gada ziemā E. Pakuli uzaicināja piedalīties Nakts karalienes lomā V. A. Mocarta operas "Burvju flauta" iestudējumā Leo Bleha vadībā.

Krievijā, 1941-1944

labot šo sadaļu

1941. gada jūnijā E. Pakule kopā ar vairākiem citiem Latvijas dziedātājiem devās uz Maskavu, lai piedalītos Vissavienības estrādes mākslinieku konkursā. Sākoties Otrajam pasaules karam, E. Pakule evakuējās uz Ivanovu, kur no 1941. gada jūlija līdz 1942. gada maijam darbojās Latvijas PSR Valsts mākslas ansamblī, gada laikā sniedzot aptuveni 200 koncertus. 1942. gadā E. Pakule pārcēlās uz Maskavu. Sniegusi aptuveni 80 koncertus Maskavas Radiostudijā. Daudzkārt uzstājusies Maskavas Lielajā teātrī Violetas lomā. 1943. gadā viesojusies aplenktajā Ļeņingradā.

Latvijā, no 1944. gada

labot šo sadaļu
Komponista Aleksandra Aļabjeva skaņdarbs, izpilda Elfrīda Pakule

Palīdzība, ja ir problēmas šī faila atskaņošanā.

1944. gadā E. Pakule atgriezās Rīgā, atsakoties no vairākiem piedāvājumiem turpināt darbu Maskavā. Līdz 1956. gadam E. Pakule strādāja Latvijas PSR Valsts akadēmiskajā operas un baleta teātri, kur viņa iestudēja divpadsmit galvenās koloratūrsoprāna partijas, tai skaitā Margaretu Š. Guno operā "Fausts", Džildu Dž. Verdi operā "Rigoleto", Antoņidu M. Gļinkas operā "Ivans Susaņins", Gulbi N. Rimska-Korsakova operā "Pasaka par caru Saltanu", Violetu Dž. Verdi operā "Traviata", u.c. Turpināja sniegt koncertus arī Maskavā un Ļeņingradā. 1951. gadā viesojās Somijā. Kopš 1956. gada E. Pakule bija Latvijas Valsts filharmonijas soliste.

1946. un 1950. gadā ievēlēta par deputāti PSRS Augstākajā Padomē, bet 1959. gadā — Rīgas pilsētas padomē.[2]

Bija precējusies ar operdziedātāju Aleksandru Daškovu.

Mirusi 1991. gada 31. decembrī. Apglabāta Rīgas Meža kapos.[3]

  1. Latvijas padomju enciklopēdija. 7. sējums. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija.
  2. Padomju Latvijas Mūzikas darbinieki. "Liesma", Rīga, 1965.
  3. «Laiks, Nr.28 (04.04.1992)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 28.04.2020. Skatīts: 12.03.2016.