Baltazars fon Kampenhauzens (1745—1800)
Baltazars fon Kampenhauzens (vācu: Balthasar von Campenhausen; 1745. gada 28. novembris, Ungurmuiža — 1800. gada 12. jūnijs, Muhu sala) bija vācbaltiešu politiķis, Vidzemes guberņas civilgubernators (1797). Krievijas Impērijas slepenpadomnieks, senators un goda aizbildnis.
|
Dzīvesgājums
labot šo sadaļuCēlies no Kampenhauzenu dzimtas. Dzimis 1745. gada 28. novembrī Ungurmuižas īpašnieka, ģenerālleitnanta un bijušā Somijas ģenerālgubernatora (1742—1743) Johana Baltazara fon Kampenhauzena (1689—1758) un viņa sievas Helēnas Juliānas, dzimušas fon Štrēlbornas (1703—1775) ģimenē.[1] Mācījās Saksijā, bija Helmštetas (Helmstedt), tad Halles un Leipcigas Universitātes students (1761-1763). Pēc Septiņgadu kara beigām apceļoja Eiropu, dienēja Braunšveigas, tad Gotas hercoga gvardē (1767-1777).
Pēc mātes nāves atgriezās dzimtenē un saimniekoja mantotajās muižās. 1777. gadā viņu ievēlēja par Vidzemes bruņniecības landrātu un par Sāmsalas pārvaldnieku (1781—1783). 1787. gadā uzņemts Pēterburgas brīvmūrnieku ložā „Concordia”.[2] 1796. gadā viņu iecēla par Krievijas Impērijas slepenpadomnieku un Vidzemes guberņas civilgubernatoru (1797).[3]
Ģimene
labot šo sadaļu1767. gada 1. martā viņš Vācijā apprecējās ar Sofiju Eleanoru Voldeku fon Arneburgu (Sophie Eleonore Woldeck von Arneburg; 1744 —1791) un viņu ģimene dzīvoja Lenču muižā, tad pēc 1773. gada Ungurmuižā, kur viņiem piedzima seši bērni:[4]
- Baltazars fon Kampenhauzens (1772—1823), mācījās brāļu draudzes skolās Saksijā, pēc 1799. gada dzīvoja Krievijā.
- Hermanis fon Kampenhauzens (1773–1836), kurš pēc tēva nāves 1801. gadā kļuva par Ungurmuižas (Orellen), Kūduma muižas (Kudum), Lenču muižas (Lenzenhof) un Dubinska muižas (Aula und Dubinsky) īpašnieku.
- Marta Frīderike Sofija, precējusies fon Plesena (1776-1835), dzīvoja Mēklenburgā.
- Šarlote, precējusies fon Budberga (1778-1830), pēc 1818. gada dzīvoja Tallinā.
- Kristaps fon Kampenhauzens (1780–1841), kurš pēc brāļa nāves mantoja Ungurmuižu un citas muižas.[5]
- Lorencs fon Kampenhauzens (1781–1830), dzīvoja Mēklenburgā, mantoja Turaidas pilsmuižu.
Muižas
labot šo sadaļuBaltazaram fon Kampenhauzenam piederēja šādas muižas:[6]
- Ungurmuiža (Orellen)
- Kūduma muiža (Kudum)
- Lenču muiža (Lenzenhof)
- Ērģemes pilsmuiža (Schloss Ermes, 1795—1797)
- Veselavas muiža (Wesselshof, no 1797)
- Auļu muiža un Dubinska muiža (Aula und Dubinsky no 1798, ķeizara dāvinājums)
- Uulu (Uhla, 1799—1800, ķeizara dāvinājums), muižiņa Pērnavas pilsētā (Bremerseite, 1799—1800, ķeizara dāvinājums) un Vaimastveres muiža (Waimastfer, 1796—1799, ķīlas īpašums) Vidzemes guberņas igauņu daļā
- Kikerina (Кикерино), Rakulitz, Laskowitz muižas Ingrijā
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ TLÜAR rahvusbibliograafia isikud Arhivēts 2007. gada 4. jūlijā, Wayback Machine vietnē. (igauniski)
- ↑ Серков А. И. Русское масонство, 1731—2000. Энциклопедический словарь. — Москва, 2001.
- ↑ www.pseudology.org
- ↑ Genealogisches Handbuch der baltischen Ritterschaften, Teil 1,1,: Livland, Bd.:1, Görlitz, 1929, lk. 25[novecojusi saite]
- ↑ Baltische Historische Kommission (BHK), 2025
- ↑