Rīgas loža "Mazā pasaule"

Rīgas loža "Mazā pasaule" (vācu: Zur kleinen Welt, krievu: Maлый cвeт) bija viena no lielākajām brīvmūrnieku ložām Rīgā, kas darbojās no 1790. līdz 1797. gadam angļu rituālā. Ložas darbi notika koka ēkā Lazaretes ielā 55. Pēc atkārtotiem Krievijas Impērijas varas iestāžu aizrādījumiem par brīvmūrnieku ložas nevēlamību 1797. gada 2. jūlijā Zur kleinen Welt brāļi izveidoja literāru dziedāšanas biedrību "Eifonija" (Euphonie Riga). Ložas darbība Rīgā atjaunota 2014. gadā.

Dibināšana

1789. gada 17. augustā tās dibinātāji iesniedza lūgumrakstu Anglijas lielložai. 1790. gada 20. februārī loža no Krievijas provinciālložas lielmeistara Ivana Jelagina saņēma Anglijas lielložas patentu Nr. 73 un tika iekļauta pirmajā Jelagina ložu savienībā. Ložu savienības statūti balstījās uz galveno brīvmūrniecības dokumentu — Andersona Konstitūciju. I. Jelagina sistēmas pirmais punkts liedza ateistiem kļūt par brīvmūrniekiem. Otrs punkts pieprasīja no brīvmūrnieka likt sabiedrības intereses augstāk par privātām interesēm, uzticīgi un pēc labākās sirdsapziņas kalpot valdībai un tēvijai. Nodevējiem un zvēresta lauzējiem — nebija vietas brīvmūrniecībā. Ložās bija aizliegts kritiski izteikties par reliģijas un valsts lietām, paust kodīgas, izsmejošas, neapdomātas un nekaunīgas domas, kuras grauj brālīgas attiecības.

1790. gada 20. martā Pēterburgas VIII grāda Augstākais Kapituls (Dert Hohe Capitul) lielmeistara Ivana Jelagina vadībā apstiprināja Rīgas ložas “Zur kleine Welt” konstitūciju.

Ložas darbība

Biedrības "Eifonija" (bijušais ložas "Mazā pasaule") sanāksmju nams (1829).

Ložas kodolu veidoja Rīgā stacionētā Krievijas armijas garnizona augstākie virsnieki, kuriem bija ciešas saites ar Pēterburgas ložām. Ložai pievienojās arī atsevišķi Rīgas ložas "Pie zobena" brāļi pēc tās lēmuma apturēt darbību 1794. gadā. Ložas sanāksmju nams atradās Rīgas ārpilsētā, toreizējā Lazaretes ielā. Ložas namā bija liela zāle, ko reizēm izīrēja svinīgiem pasākumiem. Ložas „Zur kleinen Welt” dibinātājs un pirmais vadītājs jeb krēsla meistars 1790. gadā bija virsnieks Kristiāns fon Mellers (Möller). 1792. gadā un 1793.-1794. gadā krēsla meistars bija reformātu draudzes mācītājs Georgs Ludvigs Kolinss (Collins). Arī Garlībs Merķelis bijis ložas brālis, par ko liecina 1790. gadā izdotais brīvmūrnieka patents. Ložas darbi notika gan vācu, gan krievu valodā. Ložas zīme bija sešstaru zvaigzne, kuras centrā attēlots "pilnīgais cilvēks", 1793. gadā lietots arī ložas ģerbonis ar devīzi "Sinceritas" ("Patiesīgums"), kurā attēlotas rokas, kas no debesīm tur sirdi.

Ložā bija kritiska attieksme pret dienējošo brāļu nepiedienīgu uzvedību. Brāļiem varēja izteikt rājienu un pat atsevišķos gadījumos, piemēram par pļēgurošanu vai pienākumu nepildīšanu, izslēgt no ložas. Kā piemēru var minēt Rīgas vietniecības ierēdni Teodoru Skensu un ģenerālfeldmaršalu Johanu Martinu fon Elmptu, kurus izslēdza no ložas par nevīžīgu pienākumu izpildi un pļēgurošanu.

Ložas “Zur kleinen Welt” pirmajos darbos 1790. gada 8. maijā tās Godājamais krēsla meistars Kristians fon Mellers, atgriežoties no Pēterburgas nolasīja Pēterburgas kapitula taisnīgai un pilnīgai ložai “Zur kleinen Welt” izsniegtu konstitūciju, ložas likuma grāmatas pirmo nodaļu, kavaliera fon Vizendeza vēstuli par drīzu ložas iesvētīšanu.

Lielākā daļa ložas protokolu satur priekšlikumus par meklētājiem, balsošanas (bumbošanas) rezultātus, kuri izrādījās gaiši, ziņas par meklētāju dzīves vietu, vecumu un reliģisko piederību.

Uzsākot savu darbību, ložas “Zur kleine Welt” brāļi meklēja iespēju iekārtot savu ložas ēku. 1790. gada 8. maijā ložas brālis d’Hourko par izdevīgu cenu piedāvā nopirkt savu nepabeigtu māju Rīgas priekšpilsētā. Neraugoties uz izdevīgu cenu, ložai neizdevās atrast vajadzīgo naudas summu un tika izsludināts naudas vākšanas pasākums. Augusta mēnesī joprojām neizdevās savākt naudu nepieciešamā daudzumā un tad trīs ložas brāļi ziedoja pa 35 rubļiem būves pabeigšanai. Rezultātā loža palika cieši saistīta ar šo ēku, bet nav ziņu vai izdevās pabeigt celtni.

Ložas protokolos ir atspoguļoti šādi notikumi:

1790. gada pavasarī loža “Zur kleinen Welt” pieņēma rīkojumu par biedra naudas summu Vācijas brāļiem: tiem vajadzēja iemaksāt tikai 1,25 reihstālera, uz atlikušo naudas summu tika saņemts izmaksu paildzinājums vienojoties ar ložas mantziņi;
1790. gada 4. septembrī nolasīja Braunšveigas hercoga Kārļa Vilhelma Ferdinanda (1735—1806) vēstuli ar lūgumu materiāli pabalstīt majoru Šicu, brīvmūrniekos tika uzņemts leitnants F. Mahanovskis un sakarā ar to darbi notika krievu valodā (līdz šim darbi notika tikai vācu valodā). Oratora pienākumu pildīja brālis Mihailovs;
1791. gada 29. janvārī ložā tika uzņemts pareizticīgās baznīcas garīdznieks Grigorijs Jefimovs;
1791. gada 28. septembrī loža “Zur kleinen Welt” tika svinīgi iesvētīta. Atzīmēt šo notikumu tika ielūgti brāļi no Rīgas ložām “Kastors”, “Apolons”, “Pie zobena” un “Astreja”, bet viņi laipni atteicās dalībā, aizbildinoties ar to, ka nav saņēmuši atļauju no Pēterburgas kapitula un Provinciālložas lielmeistara I. Jelagina. Manuskriptā atrodamas svinīgās runas teksts, nodziedāto dziesmu vārdi. Izteikta pateicība Augstajam Kapitulam un Ivanam Jelaginam par ložas “Zur kleinen Welt” pievienošanu mātes ložai Pēterburgā;
1791. gada 31. decembrī I. Jelaginam tika iesniegts ložas brāļu saraksts. Krievijas armijas virsnieks Kristiāns fon Mellers — godājamais krēsla meistars, Krievijas armijas ģenerālmajors Fedots Siņicins — meistara vietnieks. Pareizticīgo priesteris G. Jefimovs — krievisko darbu orators; kopā 61 brālis; seši amatvīri, sešpadsmit meklētāji; deviņpadsmit goda locekļi, starp tiem vikārs Kārlis Gottlībs fon Nordens;
1792. gada 22. janvārī loža “Zur kleinen Welt” ziņoja I. Jelaginam par to, ka statūtus ložām parasti parakstot Provinciālās ložas lielmeistars, bet šoreiz ložai izsniegti statūti, kurus parakstīja Vikārais Kapituls, kurš nav zināms Rīgas ložu brīvmūrniekiem un tāpēc tās šaubās par ložas “Zur kleinen Welt” leģitimitāti. Tāpēc loža izteica lūgumu par to, lai izsniegtos statūtus paraksta pats I. Jelagins vai izsludina pakļautām ložām par jaunas struktūras izveidi;
1793. gadā apstiprināja ložas devīzi — SINCERITAS (Patiesīgums) ar attēlotām rokām, kuras no Debesīm tur sirdi.

1794. gadā pēc ķeizarienes Katrīnas II pavēles apturēt brīvmūrnieku ložu darbību tai pievienojās brāļi no ložas “Pie zobena”. Pēc visu ložu slēgšanas Krievijas Impērijā, Rīgā turpināja slepeni darboties vienīgā loža — “Zur kleinen Welt”. Pēc atkārtotiem Krievijas varas iestāžu aizrādījumiem par brīvmūrnieku ložas nevēlamību 1797. gada 2. jūlijā Zur kleinen Welt brāļi izveidoja literāru dziedāšanas biedrību "Eifonija" (Euphonie Riga). Atšķirībā no brīvmūrnieku ložām literārā biedrībā nebija slepeno rituālu, tomēr bija statūti, ļoti līdzīgi brīvmūrnieku statūtiem.

Ķeizara Aleksandra I valdīšanas laikā brīvmūrniecība atkal tika atļauta, bet Baltijas provinču ģenerālgubernatora marķīza Pauluči pretestības dēļ loža bija spiesta darboties ar Eifonijas biedrības nosaukumu. Baidoties no brīvmūrniecības politizēšanas, Aleksandrs I 1822. gadā atdod pavēli aizliegt brīvmūrniecību uz visiem laikiem. Tomēr ir ziņas, ka ložas turpināja darboties slepeni vēl līdz 1830. gadam. Ir zināms, ka 1825. gada decembra sacelšanās organizatori St. Pēterburgā gandrīz visi bija brīvmūrnieki.

Agrākais ložas vadītājs Georgs Kolinss 1798. un atkārtoti 1806. gadā izdeva "Dziesmas Eifonijai",^[1] vēl 1814. gadā izdeva trešo papildināto Eifonijas dziesmu grāmatas (Gesänge für die Euphonie) izdevumu.^[2] Biedrības dibināšanas 25. gadadienā Eifonija izdeva grāmatu "Rīgas Eifonijas Mazā hronika"^[3] Eifonijas biedrības sanāksmju nama dēļ Lazaretes ielu pārdēvēja par Eifonijas ielu. 1858. gadā Eifonijas ielu pārdēvēja par Nikolaja bulvāri (Nikolaiboulevard), 1923. gadā par Krišjāņa Valdemāra ielu. Biedrība "Euphonie" tika slēgta 1914. gadā, kad sākās Pirmais pasaules karš.

Ložas amatvīri

Rīgas ložas "Mazā pasaule" locekļu saraksts (1796).

Krēsla meistari

fon Mellers (von Möller), Kristiāns (). Krievijas armijas virsnieks (1787—91). Kijivas ložas „Nemirstība” dibinātājs (1784) Polijas Lielā Austruma sastāvā. Rīgas ložas „Zur kleinen Welt“ dibinātājs un krēsla meistars (1790—1792).
Kollins (Collins), Georgs Ludvigs (1763—1814). Skotu izcelsmes reformātu draudzes mācītājs (1791-1796). Brīvmūrnieks no 1784. gada. Rīgas ložas „Zur kleinen Welt“ goda loceklis (1791). Krēsla meistars un 6. grāda ložas skotu lielmeistars (1793-1797).
fon Gīne (von Güne), Georgs, barons (1755-1833). Vidzemes muižnieks, Krievijas armijas virsnieks. Militārās ložas „Orfejs” brālis (1783), Sv.Pēterburgas ložas „Zu den drei Fahnen” brālis (1784), krēsla meistars (1785-86). Rozenkreiceru Ordeņa teorētiskā grāda loceklis Sv.Pēterburgā (1792). Rīgas tieslietu palātas padomnieks (1794), valsts padomnieks. Vidzemes hoftiesas viceprezidents (1802-1812) un prezidents (1813-31). Rīgas ložas „Zur kleinen Welt“ krēsla meistars (1802).^[4]

Meistara vietnieki

Gotlobs Albrehts (1759-1833). Rakstvedis. Rīgas ložas „Zur kleinen Welt“ meistara vietnieks (1790), ekonoms (1790). 7.grāds (1793-1794).
Siņicins, Fedots (). Krievijas armijas ģenerālmajors. Rīgas ložas „Konstantin zur gekrönten Löwe (Adler)“ brālis (1787). Rīgas ložas „Zur kleinen Welt“ meistara vietnieks (1791—1792). Sv.- Pēterburgas ložas „Elizabete pie labdarības“ meistara vietnieks (1808—1811).

Pārraugi

fon Bippens, Korneliuss (?-1820). Kara inženieris, pulkvedis. Rīgas ložas „Zur kleinen Welt“ 1. pārraugs krieviski noritošajos darbos (1791).
Cukerbekers (Zuckerbecker), Tomass (1768—1826). Tirgotājs, muižu īpašnieks. Ģenerālštatu konsuls (1793). Rīgas ložas „Zur kleinen Welt“ 2. pārraugs (1793—1795). 5. grāds (1794).^[4]
Horebi (Horeby), Johans Daniels (1762-). Teoloģijas maģistrs (1790-92), filosofijas doktors (1793-96). Rīgas ložas „Zur kleinen Welt“ orators vāciski noritošajos darbos (1791), orators (1793-1795), 2. pārraugs (1796-1797). 5.grāds (1793-1797).
Mihailovs, Martins (Michailoff). Rīgas ložas „Zur kleinen Welt“ krievisko darbu 2. pārraugs (1791). 5. grāda ložas meistara vietnieks (1793-1797).
Razevskis, Ernsts (). Kariešu meistars. Rīgas ložas „Zur kleinen Welt“ bibliotekārs (1790), vācisko darbu 2. parraugs (1791-1792).
Torklers (Torckler), Gotlībs Vilhelms (1752-). Stiklinieks. Rīgas ložas „Zur kleinen Welt“ vācisko darbu 1. pārraugs. 7. grāda ložas 1.pārraugs (1793-1797).

Sekretāri

Mittmanns (Mittmann), Zamuels Gotholds (1754-). Tirgotājs. Rīgas ložas „Zur kleinen Welt“ sekretārs (1790-1792). 6.grāda ložas loceklis (1793-1795).
Cīzemers (Ziesemer), Frīdrihs Filips (1750-). Rakstvedis. Rīgas ložas „Zur kleinen Welt“ brālis. 4.grāda ložas sekretārs (1793-1797).^[5]

Ceremonijmeistari

Getcs (Goetz), Frīdrihs Gothards (1767-). Revidents (1791-1792) un mērnieks (1793-1796). Rīgas ložas „Zur kleinen Welt“ ceremonijmeistars (1791-1797). 5. grāds (1793-1797).^[5]
fon Nirots, Gerhards Vilhelms (1730-). Ierēdnis. Sv.Pēterburgas ložas „Urania” brālis (1783), Rīgas ložas „Zur kleinen Welt“ ceremonijmeistars.

Oratori

fon Visenders (Wiesender), Johans Pauls (1741-). Kolēģijas asesors, noliktavu inspektors (1791-95). Kolēģijas padomnieks, muitas collners (1803-06). Rīgas ložas „Zur kleinen Welt“ dibinātājs, orators (1790) un goda loceklis (1791). Kapitula bruņinieks (1791), 7.grāds (1793).
Jefimovs, Grigorijs (1755-). Pareizticīgo priesteris (1790). Rīgas ložas „Zur kleinen Welt“ krievisko darbu orators (1791).
fon Bušens (von Buschen), Gotfrīds (). Advokāts. Rīgas ložas „Zur kleinen Welt“ brālis (1790). Orators (1797).^[4]

Kanclers

Šrēders (Schröder), Jakobs (). Sv.Pēterburgas angļu kluba biedrs (1784—93). Sv.Pēterburgas ložas „Zur Verschwiegenheit” brālis 5.grādā (1786—87). Rīgas ložas „Zur kleinen Welt“ dibinātājs un tās kanclers.

Mantziņi

Dauderts, Johans Frīdrihs (1755-). Tirgotājs, rakstvedis. Rīgas ložas „Zur kleinen Welt“ mantzinis (1791). 5.grāds (1793-1796).^[5]
Derussi, Ivans (). Rīgas ložas „Zur kleinen Welt“ dibinātājs un mantzinis (1791).^[4]
Lira (Lyra), Heinrihs Augusts (1765-). Grāmatvedis (1790-91), tirgotājs (1793-96). Rīgas ložas „Zur kleinen Welt“ brālis. 4.grāda ložas brālis un mantzinis (1793-1797).

Ziedojumu vācēji

fon Malte, Johans Teodors (). Lielkņaza Pāvila Petroviča (vēlākā ķeizara Pāvila I) bibliotekārs (1793-95). Rīgas ložas „Zur kleinen Welt“ dibinātājs, ziedojumu vācējs. Ložas goda loceklis (1793). Kolēģijas padomnieks (1803-06).

Zobena nesējs

Friss, Daniels (). Rīgas ložas „Zur kleinen Welt“ dibinātājs un zobena nesējs.^[5]

Mūzikas meistari

Hofmanns, Georgs (). Mūziķis. Rīgas ložas „Zur kleinen Welt“ muzicējošais brālis (1790-1791).
Brandtveiners, F. Mūziķis. Rīgas ložas „Zur kleinen Welt“ mūzikas meistars.

Goda locekļi

Fellsigaus, Joahims (). Rīgas ložas „Zur kleinen Welt“ goda loceklis.^[5]
fon Fītinghofs-Šēls (von Vietinghoff-Scheel), Oto Hermanis, barons (1722-1792). Slepenpadomnieks (1791). Pirmā Rīgas pastāvīgā teātra izveidotājs, savu labo sakaru dēļ saukts arī par „Vidzemes pusķēniņu”. Rīgas ložas „Zur kleinen Welt” goda loceklis (1791).
Frolovs-Bagrejevs, Pjotrs (). Krievijas armijas pulkvedis (1891-93). Rīgas ložas „Zur kleinen Welt“ goda loceklis.^[4]
fon Gēlens, Johans Gotlībs Samuels (?-1796). Vidzemes guberņas valsts ierēdnis (kolēģijas asesors) no Prūsijas, štāba ķirurgs. Rīgas ložas „Zur kleinen Welt“ dibinātājs un ložas goda loceklis (1791).^[5]
fon Golks, barons (). Krievijas armijas virsnieks (1791), dzīvoja Sv.Pēterburgā. Rīgas ložas „Zur kleinen Welt“ goda loceklis.^[4]
Groots (Groot), Emmanuels Frīdrihs. Tirgotājs (1778—85). Valsts notārs (1791—93), Rīgas pilsētas tiesas notārs (1793). Rīgas ložas „Apollo” brālis. Rīgas ložas „Zur kleinen Welt“ goda loceklis (1791).[1]
Gurko, Josifs (1740-1811). Polijas armijas virsnieks. Vidzemes guberņas prokurors (1789-93). 1790. gadā piedalījies ložas mājas iegādē. Kurzemes vicegubernators (1796-1798). Viļņas ložas „Labais gans” brālis un pārveidotājs (1778), Viļņas provinciālās ložas „Pilnīgā saskaņa” lielsekretārs un zīmoga glabātājs (1781). Rīgas ložas „Zur kleinen Welt“ goda loceklis (1791).^[5]
Jelagins, Ivans (1725-1793). Krievijas armijas virsnieks. Galma padomnieks (1762), hofmeisters un galma kancelejas vadītājs (1773), oberhofmeisters (1782), Krievijas akadēmijas loceklis (1783). Rēzeknes apriņķa muižnieks (1789). Sv.Pēterburgas Anglijas Provinciālās lielložas lielmeistars (1772—77). Sv.Pēterburgas 8.grāda augstākā kapitula lielmeistars (1790). Rīgas ložas „Zur kleinen Welt“ goda loceklis (1791).
fon Kesslers, Mihaels (). Krievijas armijas virsnieks (1791). Rīgas apriņķa tiesas asesors (1791-1803). Sv.Pēterburgas ložas „Concordia“ brālis (1787). Rīgas ložas „Zur kleinen Welt“ goda loceklis (1791).
Krempins, Johans (). Juriskonsults (1793). Galma padomnieks, Liepājas muitas vadītājs (1812). Monpeljē ložas „Savienotās sirdis” brālis (1781), Sv.Pēterburgas Grand Orient de France ložas „De la Reunion des èlus du Nord” ceremonijmeistars (1784—85). Rīgas ložas „Zur kleinen Welt“ goda loceklis.
fon Meiendorfs (von Meyendorff), Kazimirs Gerhards Konrāds, barons (1749-1813). Krievijas armijas ģenerālmajors (1791), Rīgas militārgubernators (1783-96). Rīgas ložas „Zur kleinen Welt“ goda loceklis.
fon Mengdens, Johans, barons (). Krievijas armijas virsnieks. Viborgas ložas „Polārzvaigzne” krēsla meistars (1778), Maskavas ložas „Aleksandrs” brālis. Rīgas ložas „Zur kleinen Welt“ goda loceklis.
fon Multe, (). Bibliotekārs (1791). Rīgas ložas „Zur kleinen Welt“ goda loceklis.
fon Nordens, Kārlis Gottlībs (1746-1805). Advokāts, kolēģijas asesors, dzīvoja Sv.Pēterburgā. Striktās observances VIII. provinces Rīgas vai Sv.Pēterburgas kapitula vikārs (no 1780). Sv.Pēterburgas ložas „Concordia” meistara vietnieks (1785-87), vēlāk krēsla meistars, apvainots par to, ka ieviesis rituālā templiešu jaunievedumus (1787-88). Rīgas ložas „Zur kleinen Welt“ dibinātājs un goda loceklis (1790).
Ozerovskis, Ferdinands (). Krievijas armijas virsnieks (1791). Rēveles ložas „Nemirstīgās nevainības cerība” brālis (1789-91). Rīgas ložas „Zur kleinen Welt“ brālis (1791).
Prens, Frīdrihs (). Armijas štāba ķirurgs. Kijivas ložas „Nemirstība“ krēsla meistars (1784-87). Rīgas ložas „Zur kleinen Welt“ goda loceklis.

Ložas brāļi

Johans Georgs Albergs (1767/8-1806). Tirgotājs, Melngalvju brālības vecākais. Rīgas ložas „Zur kleinen Welt“ brālis.
Arkādijs Aņņenkovs. Ģenerālmajors. Rīgas ložas „Zur kleinen Welt“ goda loceklis.
Emīls Ludvigs Asverus. Tirgotājs. Rīgas ložas „Zur kleinen Welt“ brālis. 5.grāds (1794-1795).
Bēms, Heinrihs Fēlikss (1751-?). Gleznotājs. Rīgas ložas „Zur kleinen Welt“ brālis. Berlīnes ložas „Royal York” brālis.
Bekkers, Johans Kārlis (1764-?). Tirgotājs, vēlāk tiesnesis. Rīgas ložas „Zur kleinen Welt“ brālis. Sv.Pēterburgas ložas „Pelikāns“ orators (1817-1819, 1820-1821), ložas meistara vietnieks (1819—1820), ložas pārstāvis Sv.Pēterburgas Direktorālajā ložā „Astreja“ (1819—1820). Sv.Pēterburgas ložas „Palestīna“ goda loceklis (1819).
Bērenss (Berens), Kārlis Gotfrīds (1725-1789). Ierēdnis, tirgotājs, Rīgas rātes loceklis. Rīgas ložu „Zum Schwerdt“ un „Zur kleinen Welt“ brālis.
Cimmermans (Zimmermann), Elija (1763-). Ierēdnis. Kamergrāmatvedis un likvidācijas sekretārs (1791). Rīgas ložas „Zur kleinen Welt“ brālis.^[5]
Cimmermans (Zimmermann), Johans Jakobs (1755-). Tirgotājs. Rīgas ložas „Zur kleinen Welt“ brālis.^[5]
Dauderts, Johans Frīdrihs, jaunākais (1765-). Tirgotājs. Rīgas ložas „Zur kleinen Welt“ brālis.^[5]
Dāvids, Ābrams Īzaks (). Tirgotājs. Rīgas ložas „Zur kleinen Welt“ brālis.^[5]
Deihmans (Deichmann), Gerhards Vilhelms (1760-). Farmaceits. Rīgas ložas „Zur kleinen Welt“ brālis.^[5]
Dorndorfs (Dorndorff), Daniels (1763-). Zīmogu izgatavotājs (1795). Rīgas ložas „Zur kleinen Welt“ brālis.^[5]
Eihlers (Eichler), Johans Venceslavs (). Tirgotājs. Rīgas ložas „Zur kleinen Welt“ brālis.^[5]
Eislēbens (Eisleben), Jakobs (). Mākslinieks. Rīgas ložas „Zur kleinen Welt“ brālis.^[5]
Eizens fon Švarcenbergs (Eisen von Schwarzenberg), Frīdrihs (). Artilērijas kapteinis (1791-1793). Rīgas ložas „Zur kleinen Welt“ brālis. 5.grāda ložas loceklis (1793).^[5]
Erdmanns (Erdtmann), Johans Kristiāns (1754-). Mākslinieks (1793-1796), parūku meistars. Rīgas ložas „Zur kleinen Welt“ brālis, pirmais stjuarts.^[4]
Fabers, Frīdrihs Gothards (1763-). Tirgotājs. Rīgas ložas „Zur kleinen Welt“ brālis.^[5]
Faiņickis, Ivans (1761-). Krievijas armijas virsnieks (1790). Rīgas ložas „Zur kleinen Welt“ brālis.^[4]
fon Feilics, (). Rīgas ložas „Zur kleinen Welt“ brālis.^[5]
fon Gablencs, Kārlis (). Krievijas armijas poručiks Ingermanlandes karabinieru pulkā (1790). Rīgas ložas „Zur kleinen Welt“ viesbrālis.^[5]
Galanders, Kārlis Stefans (1767-). Tirgotājs. Rīgas ložas „Zur kleinen Welt“ brālis.^[5]
Gernhards, Kristiāns (1756-). Tirgotājs. Rīgas ložas „Zur kleinen Welt“ brālis.^[5]
Glandorfs, Valentīns Benjamins (1740-). Muitas advokāts (1791—1796). Rīgas ložas „Zur kleinen Welt“ brālis.^[5]
Gramkavs (Gramkau), Teodors Gotfrīds (1773-). Tirgotājs. Rīgas ložas „Zur kleinen Welt“ brālis.^[5]
Grefs, Em. Nikolajs (). Rīgas ložas „Zur kleinen Welt“ brālis.^[5]
Gromanns, Kārlis Ferdinands Daniels (1758-1794). Literāts un aktieris Rīgā (1790). Rīgas ložas „Zum Schwerdt“ brālis (1790), pievienojies Rīgas ložai „Zur kleinen Welt“ (1793-94).^[5]
Hams, (). Mākslinieks. Striktās Observances VIII. provinces kapitula (priorāta) sekretārs Maskavā (1782). Rīgas ložas „Zur kleinen Welt“ dibinātājs (1790).
Hellings, Kārlis Daniels (1746-). Juvelieris, zeltkaļu meistars. Rīgas ložas „Zur kleinen Welt“ brālis. 5.grāds (1793).
Hince (Hintze), I.K. (1751-). Ķirurgs. Rīgas ložas „Zur kleinen Welt“ brālis (no 1794).
Holtcers, Kārlis (1763-1794). Tirgotājs (1791), mūziķis (1793). Rīgas ložas „Zur kleinen Welt“ brālis. 5.grāds (1793-1794).
Jorks (York), Benjamins (1748-). Tirgotājs. Rīgas ložas „Zur kleinen Welt“ brālis.
Kalaus (Kalau), Kārlis Jakobs Heinrihs (1763-1793). Aktieris. Rīgas ložas „Zur kleinen Welt“ brālis.
Kalliess, Johans Fr. (1763-). Teologs. Rīgas ložas „Zur kleinen Welt“ brālis (1793).
Keišs, Mārtiņš (1746-). Frizieris, parūku meistars un bārddzinis. Rīgas ložas „Zur kleinen Welt“ brālis.
Kelers (Köler), Johans Ernsts (1754-). Muitas ierēdnis. Rīgas ložas „Zur kleinen Welt“ brālis. 4.grāda ložas loceklis (1793—1796).
Kerstens, Arends Krist. Gotlībs (). Krodzinieks. Rīgas ložas „Zur kleinen Welt“ brālis.
Kistlers (Küsstler), Gotlībs (1763-). Tirgotājs. Rīgas ložas „Zur kleinen Welt“ brālis.
Klarks (Clark), Aleksandrs (). Rīgas ložas „Zur kleinen Welt“ brālis. 5.grāda ložas „dēls“ (Lewis).
Klarks (Clark), Čārlzs (1767-). Tirgotājs. Rīgas ložas „Zur kleinen Welt“ brālis.
Klooss (Kloos), Otto, Didrihs, Kr. (). Parūku meistars. Rīgas ložas „Zur kleinen Welt“ brālis.
Knots, Pēters (1740-). Kariešu meistars (1791), svērējs muitā (1793—96). Rīgas ložas „Zur kleinen Welt“ brālis.
Koletskis, Johans Kārlis (1761-). Advokāts. Rīgas ložas „Zur kleinen Welt“ brālis.
Krekers, Īzaks (1767-). Aktieris. Rīgas ložas „Zur kleinen Welt“ brālis.
Krooks, Johans Kārlis (). Majors (1791). Rīgas ložas „Zur kleinen Welt“ brālis.
Krūze, Miķelis (). Bārddzinis (1793-95). Rīgas ložas „Zur kleinen Welt“ brālis.
Kukke, K.J.F. (1764-). Aptiekārs. Rīgas ložas „Zur kleinen Welt“ brālis.
Lange, Johans Kristiāns (1766-). Tirgotājs. Rīgas ložas „Zur kleinen Welt“ brālis (1790-1794).
Langers, Kārlis Gotfrīds (1756-). Amatnieks. Rīgas ložas „Zur kleinen Welt“ brālis.
Langvitcs, Johans Gotfrīds (1762-). Farmaceits. Rīgas ložas „Zur kleinen Welt“ brālis.
Lass, Johans Kārlis (1757-). Suflieris (1791), aktieris (1793-95). Rīgas ložas „Zur kleinen Welt“ brālis.
Lotcs (Lotz), Johans (1759-). Frizieris. Rīgas ložas „Zur kleinen Welt“ brālis.
Maziuss (Masius), Ādams (). Juvelieris. Rīgas ložas „Zur kleinen Welt“ brālis.
Medens, Antons Johans (1769-). Rakstvedis. Rīgas ložas „Zur kleinen Welt“ brālis.
Meiers, Kr. H. (1747-). Tirgotājs. Rīgas ložas „Zur kleinen Welt“ brālis.
Mende, Gotfrīds Fr. (1761-). Aktieris. Rīgas ložas „Zur kleinen Welt“ brālis.
Merķelis (Merkel), Garlībs Helvigs (1769-1850). Mājskolotājs, rakstnieks, publicists. Grāmatas „Latvieši” (pilns nosaukums — „Die Letten vorzüglich in Liefland, am Ende des philosophischen Jahrhunderts”) autors (1796), kas sekmēja Vidzemes zemnieku likuma izdošanu (1804). Literatūrkritiķis un žurnālists Vācijā (1796-1806). Pēc zemnieku brīvlaišanas Vidzemē sarakstījis „Die freien Letten und Esten” — „Brīvie latvieši un igauņi” (1820). Ložas „Zur kleinen Welt“ brālis (1799).
Millers (Müller), Andreass Kristofs (1750-). Mākslinieks podnieks. Rīgas ložas „Zur kleinen Welt“ brālis. 6.grāds (1793-1794).
Mohanovskis, Fjodors (1742-). Krievijas armijas leitnants (1790). Rīgas ložas „Zur kleinen Welt“ brālis.
Monastirevs, Aleksandrs (). Kapteinis. Rīgas ložas „Zur kleinen Welt“ brālis.
Mudrovs, Matvejs Jakovļevičs (1772—1831). Iekšķīgo slimību ārsts. Studējis Maskavas Universitātē (1796—1800), nosūtīts papildināties uz ārzemēm, studējis Berlīnē, Vircburgā, Getingā, Vīnē, Parīzē (1802—05). Uzņemšanas ceremoniju brīvmūrniecībā vadījis barons Georgs fon Gīne Rīgas ložā „Zur kleinen Welt“ (1802), Jelgavā ticis uzņemts augstākajos grādos vecskotu ložā „Ernst zum rothen Adler“ (1802). Berlīnes ložas „Zur Eintracht“ brālis (1803-04), Parīzes „Krusta bruņinieku“ ložas brālis (1804-05). Viļņas kara hospitāļa ārsts (1805-08). Sv.Pēterburgas ložas „Mirstošā sfinksa“ brālis (1808). Medicīnas profesors Maskavas Universitātē (1809-31), Maskavas Universitātes medicīnas fakultātes dekāns (1813-20). Maskavas ložas „Neptūns“ brālis (1819), Maskavas skotu grādu ložas „Fēnikss“ brālis (1819), 2.pārraugs (1821), Rozenkreiceru ordeņa Maskavas teorētiskā grāda loceklis (1819—21). Valsts padomnieks. Pirmais Krievijā sācis rakstīt pacientu slimības vēstures. Nomiris holēras epidēmijas laikā, vadot holēras slimnīcu Sv.Pēterburgā.
Pape, Lorencs Hermans (). Reģistrators. Rīgas ložas „Zur kleinen Welt“ brālis.
Piške, Ernsts Kristiāns (). Krievijas armijas leitnants (1791). Rīgas ložas „Zur kleinen Welt“ brālis.
Pomians-Pezaroviuss (Pomian de Pesarovius), Pauls Vilhelms (1776-1847). Matīšu mācītāja dēls. Studējis Jēnā, filozofijas doktors. Vidzemes un Igaunijas lietu justīckolēģijas padomnieks Sv.Pēterburgā (1814-20). Valsts padomnieks (1833—34), vēlāk slepenpadomnieks. Rīgas ložas „Zur kleinen Welt“ brālis (1791). Sv.Pēterburgas ložas „Polārzvaigzne” brālis (1809-10). Sv.Pēterburgas ložas „Pelikāns” krēsla meistars (1810), atkārtoti krēsla meistars un ložas pārstāvis Direktorālajā ložā „Astreja” (1818—19). Varšavas ložu „Kazimirs Lielais“ un „Pastāvības templis“ goda loceklis (1818—1819).
Reinhardts, Johans Ernsts (1746-). Amatnieks. Rīgas ložas „Zur kleinen Welt“ brālis.
Rels, Kristiāns Pēteris (). Farmaceits, provizors. Rīgas ložas „Zur kleinen Welt“ brālis.
Repenakks (Röppenakk), Julius (). Tirgotājs. Rīgas ložas „Zur kleinen Welt“ brālis.
Rihardts, Johans Georgs (1764-). Tirgotājs. Rīgas ložas „Zur kleinen Welt“ brālis. 5.grāda ložas loceklis (1793—1795).
Rīzenkampfs (Riesenkampf), Johans P. (1764-). Tirgotājs. Rīgas ložas „Zur kleinen Welt“ brālis.
Rorks, Matīss Benjamins (). Rīgas ložas „Zur kleinen Welt“ brālis.
Severīns, Heinrihs Gotfrīds (). Tirgotājs. Rīgas ložas „Zur kleinen Welt“ brālis.
Sīmerss, Kr. Heinrihs (1768-). Tirgotājs. Rīgas ložas „Zur kleinen Welt“ brālis.
Simonins, Johans Otto (1754-). Sv.Pēterburgas provianta komisijas virsnieks (1791). Rīgas ložas „Zur kleinen Welt“ brālis.
Skens, Teodors (1762-). Rīgas vietniecības ierēdnis. Rīgas ložas „Zur kleinen Welt“ brālis.
Sommers, Johans Frīrihs (). Notārs (1791). Rīgas ložas „Zur kleinen Welt“ brālis.
Šemanns (Schemann), Johans G. (1757-). Tieslietu pētnieka asistents, protokolists (1794-96). Rīgas ložas „Zur kleinen Welt“ brālis.
Šenbergs (Schönberg), Fr.V. (1755-). Apriņķa tiesas juristkonsuls (1793—95). Rīgas ložas „Zur kleinen Welt“ brālis.
Šenks (Schenk), Georgs Kristiāns (1773-). Tirgotājs. Rīgas ložas „Zur kleinen Welt“ brālis (1796).
Šics (Schütz), (). Rīgas ložas „Zur kleinen Welt“ brālis (1790).
Šillhorns (Schillhorn), Johans Karstens (). Tirgotājs. Rīgas ložas „Zur kleinen Welt“ brālis.
Šillhorns (Schillhorn), Kristiāns Didrihs (1768-). Aptiekāra palīgs, farmaceits. Rīgas ložas „Zur kleinen Welt“ brālis.
Šillings (Schilling), J.P. (1763-). Tirgotājs. Rīgas ložas „Zur kleinen Welt“ brālis.
fon Šlihtings (von Schlichting), Dāvids (1751-). Kapteinis (1791-96). Rīgas ložas „Zur kleinen Welt“ brālis.
Šneiders, Vilhelms Gotfrīds (1769-). Tirgotājs. Rīgas ložas „Zur kleinen Welt“ brālis.
Šrēders (Schroeder), K.K. (1754-). Bārddzinis. Rīgas ložas „Zur kleinen Welt“ brālis.
Šulcs (Schulz), Teodors Gotfrīds (). Pilsētas akmeņkalis. Rīgas ložas „Zur kleinen Welt“ brālis.
Taube, Johans Kristofs Vilhelms (1766-). Mūziķis. Rīgas ložas „Zur kleinen Welt“ brālis.
Tengers, Heinrihs Daniels (1750-). Dzimis Kurzemē. Rīgas ložas „Konstantin zur gekrönten Löwe (Adler)“ brālis (līdz 1790). Rīgas ložas „Zur kleinen Welt“ brālis.
Tensens, Vilhelms (1751-). Muitas ierēdnis (1793—95). Rīgas ložas „Zur kleinen Welt“ brālis.
Tetšs (Tetsch), Hermans Teodors (). Tirgotājs. Rīgas ložas „Castor” brālis (1781). Rīgas ložas „Zur kleinen Welt“ brālis (1790).
Tīdemanns, Ernsts Gustavs (1760-). Ventspilī dzimis tirgotājs. Rīgas ložas „Zur kleinen Welt“ brālis (1791—97).
Tornovs (Tornou), Johans Gotlībs (). Farmaceits. Rīgas ložas „Zur kleinen Welt“ brālis.
Vāgners (Wagner), Jakobs Heinrihs (1747-). Dzimis Sāmsalā. Rīgas ložas „Zur kleinen Welt“ brālis.
Vāgners (Wagner), Jakobs Johans (). Rīgas ložas „Zur kleinen Welt“ brālis.
Vegners (Wegner), Mihaels Gotfrīds (1733-). Maģistrāta ierēdnis (1791—93). Rīgas ložas „Zur kleinen Welt“ brālis.
fon Veirauhs (von Weirauch), Frīdrihs Vilhelms (1757—1838). Kolēģijas asesors (1790), Rīgas pasta direktors (1790—1806), valsts padomnieks (1806—22). Cenzors (1822). Rīgas ložas „Zum Schwerdt“ brālis. 4.grāds (1790). Rīgas ložas „Zur kleinen Welt“ brālis (līdz 1802).
fon Vekens (von Wecken), Johans (1772-). Krievijas Impērijas armijas virsnieks (1791). Rīgas ložas „Zur kleinen Welt“ brālis.
Veklers (Weckler), Johans Jakobs (). Rīgas ložas „Zur kleinen Welt“ brālis.
Vestenholcs (Westenholz), L.E. (1762-). Grāmatvedis (1793—95). Rīgas ložas „Zur kleinen Welt“ brālis.
Vetters (Wetter), Ludvigs (1770-). Aktieris. Rīgas ložas „Zur kleinen Welt“ brālis.
Vidmanns (Widmann), Georgs Andreass (1746-). Pulka ķirurgs (1791—92), pilsētas ķirurgs (1793—95). Rīgas ložas „Zur kleinen Welt“ brālis. 4.grāds (1793—1795).
Vihmanns (Wihmann), Kārlis (). Rīgas ložas „Zur kleinen Welt“ brālis.
Vilhelms (Wilhelm), Gerards (1760-). Rīgas ložas „Zur kleinen Welt“ brālis.
Villigs (Willig), (). Rīgas ložas „Zur kleinen Welt“ brālis.
Virsings (Wiersing), Johans Jakobs (1756-). Aktieris Rīgā (1791—96), gleznotājs Pēterburgā (1818), vēlāk zobārsts. Rīgas ložas „Zur kleinen Welt“ brālis (1791-97). Pieņemts Sv.Pēterburgas ložā „Zum flammenden Stern“ (1818), orators (1821-22), Pēterburgas augstāko grādu ložas „Hl. Georg“ loceklis 5. grādā (1820).
Volframs (Wolfram), Johans Pēteris (1753-). Cepurnieks. Rīgas ložas „Zur kleinen Welt“ brālis, otrais stjuarts. 4. grāds (1794-1795).
Vulfs (Wulf), Johans Gotlībs (1763-). Medicīnas students, studēja Berlīnē (1793-95). Rīgas ložas „Zur kleinen Welt“ brālis (1793).
Vurms (Wurm), Nikolajs (). Muitas ierēdnis (1791). Rīgas ložas „Zur kleinen Welt“ brālis.
Zeidels (Seidel), Jozefs Kārlis (1756-). Virskomendanta hofmeisters (1791). Rīgas ložas „Zur kleinen Welt“ brālis.
Zemskojs, Ivans (1771-?). Krievijas armijas virsnieks (1791). Rīgas ložas „Zur kleinen Welt“ brālis.
Zīberts (Siebert), K. Ernsts (). Zemes tiesas advokāts (1796). Rīgas ložas „Zur kleinen Welt“ brālis.
Zilbauers (Silbauer), Heinrihs Gotfrīds (1765-?). Grāmatu veikala īpašnieks. Rīgas ložas „Zur kleinen Welt“ brālis.

Atsauces

↑ Lieder für die Euphonie, Riga: 1806, 1814
↑ http://www.utlib.ee/ekollekt/eeva/index.php?lang=en&do=tekst&tid=1434^{[novecojusi saite]} Georg Collins. Gesänge für die Euphonie. Dritte vermehrte Auflage. Riga, gedruckt bei W. F. Häcker. 1814.
↑ Kleine Chronik der Euphonie Riga, von deren Entstehung bis zur fünfunzwanzigjährigen Stiftungsfeyer, den 2. July 1822. Gesellschaft "Euphonie". Riga: W.F. Häcker, 1822 — 59 lpp.
↑ ^4,0 ^4,1 ^4,2 ^4,3 ^4,4 ^4,5 ^4,6 ^4,7 Серков А. И. Русское масонство, 1731—2000. Энциклопедический словарь. — Москва, 2001.
↑ ^5,00 ^5,01 ^5,02 ^5,03 ^5,04 ^5,05 ^5,06 ^5,07 ^5,08 ^5,09 ^5,10 ^5,11 ^5,12 ^5,13 ^5,14 ^5,15 ^5,16 ^5,17 ^5,18 ^5,19 ^5,20 ^5,21 ^5,22 ^5,23 ^5,24 Серков А. И. Русское масонство, 1731—2000. Энциклопедический словарь. — Москва, 2001.

Literatūra

ЦХИДK (Vēsturiski dokumentālo kolekciju glabāšanas centrs), Maskava, Krievija. Ф.1412, oп.1., Д. 4353, Д. 5556
Серков А. И. Русское масонство, 1731—2000. Энциклопедический словарь. — Москва, 2001
Eugen Lennhoff, Oskar Posner. Internationales Freimaurer-Lexikon. Amalthea-Verlag. Wien, 1932
Ernest Friedrichs. Die Freimaurerei in Russland und Poland. Büchler & Co. Bern, 1908
Roger Bartlett. Foreigners, Faith and Freemasonry in the Eastern Baltic: the British Factory and Pastor Georg Ludwig Collins in Riga at the End of the Eighteenth Century in Russia and the Wider World in Historical Perspective. (ed. Paul Dukes). Basingstoke and London: Macmillan, 2000: 45-66.

Skatīt arī

[1] Lieder für die Euphonie, Riga: 1806, 1814

[2] ttp://www.utlib.ee/ekollekt/eeva/index.php?lang=en&do=tekst&tid=1434^{[novecojusi saite]} Georg Collins. Gesänge für die Euphonie. Dritte vermehrte Auflage. Riga, gedruckt bei W. F. Häcker. 1814.

[3] Kleine Chronik der Euphonie Riga, von deren Entstehung bis zur fünfunzwanzigjährigen Stiftungsfeyer, den 2. July 1822. Gesellschaft "Euphonie". Riga: W.F. Häcker, 1822 — 59 lpp.

[serkovs-4] 4,0 ^4,1 ^4,2 ^4,3 ^4,4 ^4,5 ^4,6 ^4,7 Серков А. И. Русское масонство, 1731—2000. Энциклопедический словарь. — Москва, 2001.

[autogenerated1-5] 5,00 ^5,01 ^5,02 ^5,03 ^5,04 ^5,05 ^5,06 ^5,07 ^5,08 ^5,09 ^5,10 ^5,11 ^5,12 ^5,13 ^5,14 ^5,15 ^5,16 ^5,17 ^5,18 ^5,19 ^5,20 ^5,21 ^5,22 ^5,23 ^5,24 Серков А. И. Русское масонство, 1731—2000. Энциклопедический словарь. — Москва, 2001.

[1]

[2]

[3]

[4]

[5]