Kārlis Bērenss
Kārlis Bērenss (vācu: Carl Berens, 1725—1789) bija Rīgas tirgotājs un filantrops, Melngalvju brālības loceklis (1751), Lielās ģildes vecākais (1767). Kopā ar saviem vispusīgi izglītotajiem un daudz ceļojušajiem brāļiem Johanu Kristofu un Reinholdu veidoja Rīgas brīmūrnieku "Zobena ložas" ("Zum Schwerdt") kodolu, kas vēsturē pazīstams kā "Bērensu aprindas".
|
Dzīvesgājums
labot šo sadaļuKārlis Bērenss dzimis 1725. gadā bagāta Rīgas tirgotāja Arenda Bērensa (1687—1747) un Johannas Sofijas, dzimušas Būmgardas (Boomgard), ģimenē. Pēc Rīgas Domskolas beigšanas viņš pavadīja tēvu tirgošanās braucienos uz Krievijas impēriju un Poliju—Lietuvu. Pēc tēva nāves kopā ar vecāko brāli Arendu mantoja tēva tirdzniecības uzņēmumu. 1751. gadā uzņemts Melngalvju brālībā, kopš 1767. gada Lielās ģildes vecākais. Viņa ārpilsētas muižiņā Schoongezicht ("Skaistais skats") tagadējā Daugavgrīvas ielā 25 (vēlāk dēvētā par Heija muižiņu) mitinājās filozofi Johans Georgs Hāmanis (1753—1759) un Johans Gotfrīds Herders (1764—1769).
Miris 1789. gada 15. martā Rīgā.
Raksti par K. Bērensu
labot šo sadaļu- Reinhold Berens. Geschichte der seit hundert und funzig Jahren in Riga einheimischen Familie Berens aus Rostock. Riga 1812.
Ārējās saites
labot šo sadaļu- Grāmata par Bērensu dzimtu (vāciski)