Žagare (zeme)

Žagare (latīņu: Sagera) bija seno zemgaļu pilsnovads tagadējās Lietuvas ziemeļdaļā starp Ventas, Svētes un Mūsas upēm. Ziemeļos tas robežojās ar Tērvetenes, Spārnenes un Dobenes novadiem. Austrumos no tā Mūsas krastos pletās Silenes novads, bet rietumos pāri Ventai atradās kuršu apdzīvotais Ceklis. Dienvidos Žagares zeme savienojās ar žemaišu zemēm.

Vēsture

Pirmo reizi Žagares zeme pieminēta Zemgales dalīšanas līgumā 1254. gadā. Žagares pārvaldei tika iecelts savs fogts, kuru padzina 1259. gada Zemgaļu sacelšanās laikā. Pēc Melnas līguma noslēgšanas 1422. gadā to iekļāva Žemaitijas sastāvā. Mūsdienās Žagares pilsnovada teritorijā atrodas Šauļu apriņķa Akmenes, Jonišķu, daļēji Kuršēnu rajoni.

Galvenais pilskalns

Pēc Augusta Bīlenšteina uzskata Žagare zemes galvenais pilskalns ir bijis Raktes jeb Raktuves kalns tagadējā Žagares pilsētā, uz kura tagad uzcelta katoļu baznīca ar kapsētu.^[1]

Dokumenti

Vienošanās par Žagares zemes piešķiršanu Rīgas arhibīskapam 1254. gadā:
Rīgas arhibīskapa Alberta II, Rīgas domkapitula un Vācu ordeņa lielmestra vietnieka, vācu mestra Sainas Eberharda vienošanās par Zemgales dalīšanu 1254. gada aprīlī.
"Rīgas arhibīskaps Alberts II un Vācu ordeņa virsmestra vietnieka Livonijā, vācu mestra Sainas Eberhards apliecina, ka saskaņā ar pāvesta rīkojumu par Zemgales bīskapijas dāvināšanu un dalīšanu viņi laimējot sadalījuši Zemgali trīs daļās, proti:

1. arhibīskapam piekritusi Silene un Žagare, domkapitulam Dobene un Spārnene, Vācu ordenim Tērvete un Dobele;

2. katrs zemes kungs iegūst savu daļu ar desmito tiesu, patronāta un citām tiesībām un laicīgiem ienākumiem, izņemot vienīgi archibīskapam un archidiakonam rezervētās tiesības;

3. neviens no trim partiem nedrīkst otra daļā viņam par ļaunu iegūt īpašumus ar pirkumu vai citu tiesisku darījumu."

Atsauces

↑ Bielenstein A Die Grenzen des lettischen Volksstammes und der lettischen Sprache in der Gegenwart und im 13.Jahchundert. SPb., 1892. 548 S. - 111 lpp.^{[novecojusi saite]}

Ārējās saites

Oriģināldokuments par Zemgales zemju sadalīšanu un Žagares nodošanu Rīgas arhibīskapam no www.herder-institut.de (latīniski)
Marius Bartašius. Lietuvos Žiemgalos kultūrinis regionas Žiemgala, 2012 - Nr. 1, 15-25 lpp. (lietuviski par zemgaļu zemēm Lietuvas ziemeļos)

[1] Bielenstein A Die Grenzen des lettischen Volksstammes und der lettischen Sprache in der Gegenwart und im 13.Jahchundert. SPb., 1892. 548 S. - 111 lpp.^{[novecojusi saite]}

[1]