Zakopanes Republika

Zakopanes Republika jeb Zakopanes Žečpospolita (poļu: Rzeczpospolita Zakopiańska) bija pārejas laika valsts, kas pastāvēja 19 dienas no 1918. gada 13. oktobra līdz 16. novembrim Zakopanē un tās apkārtnē.

Rzeczpospolita Zakopiańska Zakopanes Republika 1918 Karogs Ģerbonis Pārvaldes centrs Zakopane Valoda(s) poļu Valdība Republika Vēsture  - Dibināta 1918  - Likvidēta 1918

Stefans Žeromskis, ZR prezidents

Vēsture

Kopš 1770. gada Zakopane atradās Austrijas kontrolē, kas turpinājās līdz Pirmā pasaules kara beigām.

Redzot nenovēršamo Centrālo lielvalstu sakāvi Pirmajā pasaules karā, savās Vācijas un Austroungārijas kontrolētajās zemēs poļi gaidīja labvēlīgus apstākļus, lai pārtvertu varu. 1918. gada 7. oktobrī Polijas Reģentu padome (poļu: Rada Regencyjna) pasludināja neatkarīgas Polijas valsts izveidi, un nākamajos mēnešos dažādos Polijas reģionos sāka veidoties vietējās poļu padomes. Tomēr Zakopane, kas tolaik bija svarīgs poļu kulturālās dzīves centrs, kļuva par pirmo vietu poļu zemēs, kur iedzīvotāji atklāti nolēma pievienoties jaunveidotajai valstij jau mēnesi pirms kara noslēguma 11. novembrī.

Vladislavs Zamoiskis, pirmais ZR viceprezidents

1918. gada 13. oktobrī pie Grīnvaldes kaujas pieminekļa Zakopanes tirgū notika Zakopanes gminas vadītāja Vincenta Reģeča vadīta pilsoņu sanāksme. Pieci simti dalībnieku ievēlēja rakstnieku Stefanu Žeromski par priekšsēdētāju, par vicepriekšsēdētāju sabiedrisko aktīvistu Vladislavu Zamoiski, Vincentu Šimborski kā nacionālās demokrātiskās partijas pārstāvi un kreiso politiķi Mariušu Zaruski par priekšsēdētāja vietniekiem.

Sanāksmes rezolūcijā tika paziņots, ka, ņemot vērā karojošo valstu piekrišanu ASV prezidenta Vudro Vilsona 14 miera noteikumiem, Zakopanes un apkaimes iedzīvotāji uzskata sevi par brīvas, neatkarīgas un vienotas Polijas pilsoņiem. Tādēļ tie nolemj izveidot Tautas Organizāciju (poļu: Organizacja Narodową) Zakopanē, un izvēl tās valdi no 32 cilvēkiem, programmu un darbības veidus.

Par šīs pārstāvniecības priekšsēdētāju kļuva Žeromska sekretārs Medards Kozlovskis. Pēc divām dienām poļu deputāti Austrijas parlamentā pieņēma rezolūciju, ka viņi uzskata sevi par atdzimušās Polijas pārstāvjiem. Brūkošās Austroungārijas monarhijas pārvalde, kas tolaik bija aizņemta pati ar savām problēmām, nesāka aktīvas darbības pret Polijas Republiku.

1918. gada 28. oktobrī Krakovā tika izveidota Polijas likvidācijas komisija (poļu: Polska Komisja Likwidacyjna), kuras mērķis bija likvidēt veco varu atliekas atdzimstošajā Polijā. Pēc šīs ziņas zakopanieši sāka gatavoties bruņotai varas pārņemšanai. 30. oktobrī tika pasludināta Zakopanes Republika. 31. oktobrī, tajā pašā dienā, kad Krakova atbrīvojās no citām varām, poļu leģionāri Zakopanē, nesastopot bruņotu pretošanos, atbruņoja austriešus, pārņēma arsenālu un telefona staciju un apliecināja uzticību Tautas Organizācijai. 1. novembrī Tautas Organizācijas padome tika pārveidota par Tautas Radu (padomi) (poļu: Rada Narodową) — suverēnās Zakopanes Republikas vadošo struktūru. Rada solīja uzticību Polijai un tās vārdā pārņēma varu Zakopanē. Stefans Žeromskis kļuva par Padomes priekšsēdētāju, darbojoties kā Zakopanes Republikas prezidents.

Polijas Sociālistu partijas (poļu: Polska Partia Socjalistyczna) pārstāvji apšaubīja Nacionālās padomes tautas pārstāvību nacionālo demokrātu dominēšanas dēļ. Tā rezultātā tika panākta vienošanās ar PSP, un Nacionālajai padomei tika pievienoti 17 jauni locekļi. Par Žeromska vietnieku Zamoiska vietā kļuva poļu etniskās grupas guralu jeb Kalniešu savienības (poļu: Związka Górali) vadītājs Francišeks Pavļica, pārējie saglabāja savus amatus.

1918. gada 16. novembrī, ņemot vērā Polijas Likvidācijas komisijas veikto Rietumu Galīcijas pārņemšanu, Zakopanes Tautas Rada nolēma pievienoties Polijas Republikai.