Zaļais sīlis (Cyanocorax luxuosus) ir maza auguma vārnu dzimtas (Corvidae) putns, kas pieder cekulsīļu ģintij (Cyanocorax). Izdala 8 pasugas.[1] Zaļais sīlis pieder Jaunās pasaules sīļu grupai. Tā izplatība sākas ar ASV dienvidiem Teksasas štatā un turpinās cauri Meksikai un Centrālamerikai līdz Hondurasai.[1]

Zaļais sīlis
Cyanocorax luxuosus (Lesson, 1839)
Zaļais sīlis
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlasePutni (Aves)
KārtaZvirbuļveidīgie (Passeriformes)
DzimtaVārnas (Corvidae)
ĢintsCekulsīļi (Cyanocorax)
SugaZaļais sīlis (Cyanocorax luxuosus)
Zaļais sīlis Vikikrātuvē

Nesenā pagātnē zaļais sīlis un inku sīlis (Cyanocorax yncas) tika sistematizēti kā viena suga, bet saskaņā ar jaunākajiem ģenētiskajiem atklājumiem abas kādreizējās pasugas nodalītas kā atsevišķas sugas.[1]

Izskats un īpašības

labot šo sadaļu
 
Zaļais sīlis ir maza auguma vārnu dzimtas putns

Zaļais sīlis ir maza auguma putns, ķermeņa garums ir apmēram 25—27 cm, svars 66—92 g.[2] Abi dzimumi ir vienādi lieli.[3]

Tā apspalvojums ķermeņa apakšdaļā ir gaišāk vai tumšāk dzeltens, vai dzeltenzaļš, bet uz muguras tas ir košāk zaļš. Galvas apspalvojums kombinējas no koši zilām spalvām uz pieres, pakauša un vaigu galiem, un melnām uz pārējās sejas daļas un pakakles. Starp acīm uz pieres ir neliels balts laukums, spurainais cekuls ir zils.[2]

Spārni ir zaļi tāpat kā mugura. Astes spalvas kombinējas no dzeltenām un zilizaļām spalvām. Acis var būt gan tumši brūnas, gan koši dzeltenas, atkarībā kurai pasugai zaļais sīlis pieder. Knābis melns, bet kājas pelēkas. Jaunajiem putniem starp acīm iztrūkst baltā laukuma.[2]

Zaļais sīlis ir skaļš putns. Tas daudz pļāpā un klaigā, tā vokālās iespējas ir ļoti dažādas, kā arī tas spēj atdarināt citus putnus un apkārtējās skaņas.[2] Tam patīk apmesties gan tropiskajos mežos, gan atklātās vietās ar retiem kokiem, gan sausās krūmainās vietās vai tieši otrādi slapjos purvos.[2]

Meklējot barību kokos un krūmos, zaļais sīlis demonstrē izcilu veiklību, pārlecot no zara uz zaru, karājoties ar galvu uz leju un izstiepjoties, lai aizsniegtu kādu augli. Tas medī kukaiņus arī lidojumā, bet meklējot barību uz zemes, zaļais sīlis apgriež otrādi lapas un kritalas, rūpīgi pārskatot teritoriju. Zaļie sīļi barojoties veido nelielas grupas.[2]

 
Cekuls parasti ir pieglausts un nav redzams

Zaļais sīlis ir visēdājs. Tas barojas ar kukaiņiem un citiem bezmugurkaulniekiem, putnēniem un olām, dažādām sēklām, graudiem, zīlēm, riekstiem, ogām un augļiem.[2] Pie iespējas barojas ar gaļu un cilvēku pārtikas atkritumiem. Reizēm tas, tāpat kā Jaunkaledonijas vārna, izmanto kociņu, lai izslaucītu kukaiņus no šaurām spraugām.[4] Barību meklē gan uz zemes, gan kokos, gan krūmos. Atrasto barību aiznes uz kādu ērtu zaru, kur to pa nelielam gabaliņam noknābā.[2]

Ligzdošanas laikā zaļie sīļi uzturas pa pāriem. Ligzdu būvē augstā kokā vai dzeloņainā un biezā krūmā. Ligzda parasti atrodas 1,5—10 metrus virs zemes.[2] Tā atgādina seklu bļodu, kas vaļīgi savīta no zariņiem. Iekšpusē ligzda ir oderēta ar zāļu stiebriem, saknītēm, ķērpjiem un lapām. Dējumā ir 3—5 olas, tās perē tikai mātīte. Inkubācijas periods ilgst 17—18 dienas. Kad mazuļi izšķīlušies, par tiem rūpējas abi vecāki. Jaunie putni izlido pēc 19—22 dienām. Arī pēc izlidošanas vecāki tos baro vēl apmēram 3 nedēļas.[2]

Zaļajam sīlim ir 8 pasugas:[1]

  1. 1,0 1,1 1,2 1,3 World Bird List: Crows, mudnesters & birds-of-paradise, 2018
  2. 2,00 2,01 2,02 2,03 2,04 2,05 2,06 2,07 2,08 2,09 «Corvidae Family: Green Jay». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 7. martā. Skatīts: 2017. gada 31. maijā.
  3. «Green Jay (Cyanocorax yncas)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 13. jūnijā. Skatīts: 2017. gada 31. maijā.
  4. «Tool use by Green Jays». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 18. februārī. Skatīts: 2017. gada 31. maijā.

Ārējās saites

labot šo sadaļu