XX Vispārējie latviešu Dziesmu un X Deju svētki

Divdesmitie Vispārējie latviešu Dziesmu un Desmitie latviešu Deju svētki notika no 1990. gada 30. jūnija līdz 8. jūlijam. Kopkora koncerti notika paplašinātajā Rīgas Mežaparka Lielajā estrādē, bet „Daugavas” stadionā notika Deju svētki. Atkal tika plaši lietoti Latvijas valsts sarkanbaltsarkanie karogi. Kā svētku zīmolu izmantoja Ilmāra Blumberga zīmēto koku ar sauli saknēs.

Dalībnieki

Kopkorī bija 20 399 dziedātāji. Svētkos piedalījās arī apvienotais pūtēju orķestris (2062 muzikanti), apvienotais simfoniskais orķestris (300 mūziķi), ārzemju latviešu kori un deju kopas (841 dalībnieks). Kopā svētkos piedalījās 35 438 dalībnieki.

Dziesmu svētku režisors bija Pēteris Pētersons, scenārija autore Māra Zālīte. Virsdiriģenti bija Ivars Bērziņš, Terezija Broka, Ausma Derkēvica, Jānis Dūmiņš, Jānis Ērenštreits, Daumants Gailis, Sigvards Kļava, Juris Kļaviņš, Gido Kokars, Imants Kokars, Pauls Kvelde, Haralds Mednis, Edgars Račevskis, Leonīds Vīgners un Jānis Zirnis. Ārzemju diriģenti Viktors Bendrups, Daira Cilne, Andrejs Jansons, Vizma Maksiņa, Marks Opeskins, Arvīds Purvs, Lilija Zobens, Roberts Zuika.

Deju virsvadītāji: Ieva Adāviča, Marga Apsīte, Taisa Aruma, Aija Baumane, Donāts Doniks, Modris Gipmanis, Ojārs Grasis, Aleksandrs Lembergs, Zigurds Miezītis, Uldis Ozols, Vilis Ozols, Uldis Rikmanis, Ingrīda Saulīte, Rita Spalva, Harijs Sūna, Uldis Šteins, Osvalds Štrauss, Uldis Žagata.

Norise

Kopkoris uzstājās trijos koncertos - "Liktensdziesma", "Tautasdziesma" un "Dzīvības dziesma". Kopkorī dziedāja gan Latvijas, gan trimdas latvieši. Kopkoris pirmo reizi kopš 1940. gada Latgales Dziesmu svētkiem dziedāja Baumaņu Kārļa sacerēto Latvijas himnu "Dievs, svētī Latviju". Noslēgumā mirgoja vairāk nekā 20 tūkstoši sveču liesmiņu un skanēja Lūcijas Garūtas „Mūsu tēvs debesīs…”

Svētku pamatideja

"Šiem Dziesmu svētkiem jāatklājas jaunā emocionālā un mākslinieciskā kvalitātē. Daļēji to nodrošinās tas, ka atbrīvojamies no padomju laika uzslāņojumiem, ka brīvi veidojam repertuāru, ka atkal kopā ir visa tauta. Taču tas ir tikai viens virziens – „atgriešanās”. Vajadzīga arī kustība uz priekšu. DZIESMA. Tev jāzin, mans draugs, cik daudz es vēlētos ietvert šai vārdā. Dziesma ir mūsu kultūras pamats un galvenā sastāvdaļa. Latviešu tautasdziesmas, no aizlaikiem nākdamas, uzkrājušas sevī milzīgu gaismas enerģiju. Pāri par miljons četrrindes un meldijas glabā sevī augsti izkoptu ētisku un estētisku sistēmu. Caur to realizējas paaudžu garīgā saistība, kad reālās paaudžu saites tika nežēlīgi ārdītas. Sevišķi šajā gadu simtenī." (Māra Zālīte)