Latgales Dziesmu svētki Daugavpilī

Trešie Latgales apgabala dziesmu svētki bija vērienīgākie novadu dziesmu svētki, kuros kopkora koncerts notika svētdien, 1940. gada 16. jūnijā Stropu kalna nogāzē pie Daugavpils. Pirms dziesmu svētku koncerta Daugavpilī 10. jūnijā sākās arī Latgales kultūras nedēļa, kuras laikā notika Latgales rakstniecības izstāde, arheoloģisko izrakumu skate un citi sarīkojumi. Dzelzceļnieku kinoteātrī rādīja latviešu jauno lielfilmu „Zvejnieka dēls”.

Latgales dziesmu svētku plakāts (K. Freimanis, 1940).

Latgales dziesmu svētku kopkoris Stropu kalna estrādē.

14. jūnija naktī notikušo robežincidentu pie Masļenkiem dēļ Valsts prezidents Kārlis Ulmanis dziesmu svētkos neieradās, bet viņa svētku runu varēja noklausīties radiofona pārraidē. 17. jūnija rītā, kad kori un klausītāji devās atceļā, sākās 1940. gada Latvijas okupācija.

Rīcības komiteja

Svētku rīcības komiteju vadīja Daugavpils pilsētas vecākais Andrejs Švirksts. Rīcības komitejas prezidijā bija Rēzeknes pilsētas vecākais J. Driviņš, Daugavpils apriņķa priekšnieks D. Silavs, „Daugavas Vēstneša” atbildīgais redaktors A. Vanags, 4. Zemgales divīzijas komandieris un Daugavpils garnizona priekšnieks ģenerālis Ž.Bahs, Aglonas ģimnāzijas direktors dr. A. Broks, 1. Daugavpils valsts ģimnāzijas direktors K. Dāvis, Daugavpils Tautas konservatorijas direktors A. Feils, Valsts vēsturiskā muzeja direktors dr. V. Ginters, šī paša muzeja Daugavpils nodaļas pārzinis O. Kalējs un citi.

Dalībnieki

Svētkos piedalījās ap 8000 dziedātāju ne tikai no Latgales, bet arī no kaimiņu apgabaliem un no Rīgas. Tāpat klausītāju ziņā šie svētki kļuva izcilākais reģionālais sarīkojums — tos noklausījās pāri par 50 000 cilvēku, kas bij sabraukuši Daugavpilī no visas Latvijas.

15.jūnijā Vienības nama koncertzālē notika tautastērpu godalgošanas akts. Par krāšņiem un pareiziem sava novada tērpiem apbalvoja Bebrenes kori, Līksnas aizsargu nodaļas kori, Daugavpils valsts skolotāju institūta kori, Nirzas aizsargu nodaļas kori, Asūnes katoļu jaunatnes biedrības kori, Tilžas aizsargu nodaļas kori, Aglonas aizsargu nodaļas un katoļu jaunatnes biedrības kori un Sēlpils dziedāšanas biedrības kori.

Programma

Koncerta programmu veidoja diriģents Teodors Reiters. Blakām standartrepertuāram bija arī jaunāki darbi, piemēram, Emīļa Melngaiļa "Gaismiņa ausa", Alfrēda Feila harmonizējums "Kas man bija nedzīvot", Jāņa Kalniņa miniatūra "Jūras spožums", Jūlija Rozīša latgaļu tautas dziesmu sabalsojums. Vairākas tautas dziesmas dziedāja latgaliešu izloksnē.

Pirmā rīcības komitejas sēde notika 1939. gada 13. oktobrī, tajā nolēma svētkiem būvēt jaunu estrādi Stropu mežā pie Daugavpils. Svētku programmu kori sāk iestudēt 1939. gada beigās. Visus jaukta sastāva korus iedalīja 25 kopmēģinājuma rajonos. Kopmēģinājumi sākās 1940. gada 14. aprīlī un notika 30 reizes dažādās vietās. Uz kopmēģinājumiem izbrauca pats virsdiriģents Teodors Reiters, kā arī viņa vietnieki Alfrēds Feils un Jānis Svenne.

Norise

Godalgotais Daugavpils Latviešu biedrības jauktais koris A. Feila vadībā.

Atklāšana

16. jūnijā 16.00 sākās gājiens uz svētku estrādi. Pie goda vārtiem, kas izveidoti no trīs sarkanbaltsarkanu karogu pāriem un zaļām vītnēm, goda viesus iznāca sagaidīt Latgales Dziesmu svētku rīcības komitejas prezidijs. Abās pusēs ceļam bija sastājušies arī visu Austrumlatvijas pilsētu un pagastu vecākie. Tauta gaidīja Valsts prezidenta Kārļa Ulmaņa ierašanos, taču tika paziņots, ka viņš "svarīgu valsts lietu kārtošanas dēļ" svētkos nevar ierasties. Tā vietā svētku dalībnieki noklausījās Ulmaņa uzrunu radiofonā: "Es uzrunāju jūs atzinības pilnā cieņā un godbijībā, kā to pelna strādīga, enerģiska, svēta ideālisma iedvesmota cilts, kas to jau raženi pierādījusi pēdējos gados, kas bijusi ilgas, senas vēstures nesēja un iznesēja, tautas garīgā spēka glabātāja un saglabātāja, kuras ceļš ir gājis lejā un kalnā, saules spožumā un zem tumšiem padebešiem, lai beidzot atkal sāktos kalnā kāpšana, kas nu tagad lai vairs nekad neapstātos...” Pēc uzrunas kopkoris trīs reizes nodziedāja Latvijas Valsts himnu "Dievs svētī Latviju".

Labāko koru apbalvošana

Valsts prezidenta Kārļa Ulmaņa balvas saņēma Medņu aizsargu koris, Pasienes aizsargu koris, Daugavpils latviešu biedrības koris, Līvānu vīru koris. No pūtēju orķestriem balvu saņēma jātnieku pulka orķestris A. Sprinča vadībā.

Bojā gājušie svētku organizētāji

Pēc Latvijas okupācijas un 1941. gada jūnija deportācijām uz Gulaga nometnēm gāja bojā daudzi Latgales dziesmu svētku rīkotāji un dalībnieki: Daugavpils pilsētas vecākais Andrejs Švirksts, komponists Alfrēds Feils, 1. Daugavpils valsts ģimnāzijas direktors Kārlis Dāvis, rīcības komitejas locekļi Aglonas ģimnāzijas direktors Aloizs Broks, „Daugavas Vēstneša” redaktors Aleksandrs Vanags un citi.

50 gadu atceres dziesmu svētki

Neilgi pēc 1990. gada 4. maija Latvijas neatkarības atjaunošanas deklarācijas pieņemšanas 26. un 27. maijā Daugavpilī notika Latgales novada dziesmu svētki Terezijas Brokas vadībā. Svētku režisore bija Līga Balode, mākslinieks Romualds Gibovskis. Svētku priekšvakarā notika dievkalpojums un garīgās mūzikas koncerts Romas katoļu Sv. Pētera baznīcā, kurā spēlēja vijolniece Rasma Lielmane no Meksikas. Svētku izskaņā Stropu estrādē dziedātāju skaits bija vairāk nekā astoņi tūkstoši. Milzīgu sajūsmu izsauca toreizējā Latvijas Augstākās padomes prezidija priekšsēdētāja Anatolija Gorbunova runa, daļu no kuras viņš teica latgaliski. Pēc svētku dalībnieku atmiņām "Gorbunovs savā runā bija ļoti piesardzīgs. Viņš teica, ka apsveic šo pasākumu un ka tas it kā sasaucas ar 1940.gada notikumiem".