Wärtsilä France
Wärtsilä France S.A.S. (agrākie nosaukumi Société Alsacienne de Constructions Mécaniques, SACM, SACM Diesel, Wärtsilä SACM Diesel) ir Francijā reģistrēts uzņēmums, kas nodarbojas ar elektrostaciju, dzinēju, jūras un citu iekārtu apkalpošanu. Dibināts 1826. gadā. Kopš 1993. gada pilnībā pieder Somijas uzņēmumam Wärtsilä. Galvenais birojs atrodas Miluzā, Elzasā.
| Wärtsilä France S.A.S. | |
|---|---|
| Tips | kapitālsabiedrība |
| Darbības joma | mašīnbūve |
| Dibināts | 1826. gads |
| Galvenais birojs |
Miluza,  Francija |
| Produkti | elektrostaciju, dzinēju, jūras iekārtu apkalpošana |
| Tīmekļa vietne | wartsila.com/en_FR |
Agrāk uzņēmums ražojis tekstila rūpniecības iekārtas, lokomotīves, dzinējus, šaujamieročus u.c.
Vēsture
labot šo sadaļu1826. gadā André Koechlin, Mathias Thierry un Henri Bock Miluzā dibināja uzņēmumu Andre Koechlin & Cie tekstila rūpniecības iekārtu ražošanai.[1] 1839. gadā, esot pietiekamai praksei rūpniecisko tvaika mašīnu būvē, Miluzā atvērta lokomotīvju rūpnīca.
Pēc Francijas—Prūsijas kara 1871. gadā Elzasa nonāca Vācijas Impērijas sastāvā. Uzņēmums pārdēvēts par Elsässische Maschinenbaugesellschaft Andreas Köchlin & Cie. 1872. gadā uzņēmums apvienojās ar Strasbūras piepilsētā Grafenštadenā bāzēto Maschinenwerkstätte Rollé & Schwillgué, izveidojot uzņēmumu Elsässischen Maschinenbau-Gesellschaft Grafenstaden. Pa to laiku daļa no Miluzas rūpnīcas tika evakuēta uz Francijas pilsētu Belforu, kur 1872. gadā dibināts uzņēmums Société Alsacienne de Constructions Mécaniques (SACM).
Pēc Versaļas miera līguma Elzasa nonāca Francijas pakļautībā. Elsässischen Maschinenbau-Gesellschaft Grafenstaden apvienojās ar SACM. Miluzas un Grafenštadenas rūpnīcas ražoja tvaika lokomotīves, bet Belforas rūpnīca specializējās elektrolokomotīvju būvēšanā. Rūpnīca Belforā darbojās līdz 1926. gadam. 1928. gadā SACM Belforas rūpnīcu apvienoja ar Thomson-Houston, izveidojot uzņēmumu Alsthom (mūsdienās Alstom).
Pēc Elzasas okupācijas 1941. gadā SACM nonāca Magdeburger Werkzeugmaschinenfabrik pakļautībā un ražoja lokomotīves Vācijas dzelzceļam. Pēc Otrā pasaules kara beigām uzņēmumu atkal kontrolēja Francija.
1951. gadā izlaista pirmā dīzeļlokomotīve. 1955. pārtraukta tvaika lokomotīvju ražošana.
1966. gadā SACM kļuva par Société Hispano-Alsacienne de Constructions Mécaniques meitas uzņēmumu. Vēlāk tās īpašnieks bija Société Alsacienne de Participations Industrielles (ALSPI).
1970. gadā SACM kodolenerģijas telesakaru un elektronikas nodaļu ENTE apvienoja ar Compagnie Générale d’Electricité (CGE) meitas uzņēmumu Compagnie industrielle de téléphone, izveidojot uzņēmumu CIT Alcatel CGE sastāvā.
1975. gadā SACM ieguva vairākumu uzņēmumā Société Surgérienne de Construction Mécanique (SSCM), kas dibināta 1908. gadā.[1]
1982. gadā tika uzņēmums tika sadalīts divās nodaļās: dzinēju ražošana (SACM-M) un auduma ražošanas iekārtas (SACM-T). SACM-T ražotne tika slēgta 1986. gadā.
1988. gadā SACM pilnībā pārņēma SSCM un pievienoja uzņēmumu BUDI GROSSOL.[2] 1989. gadā uzņēmums pārdēvēts par SACM Diesel. 1989. gadā daļu SACM Diesel kapitāldaļu iegādājās Somijas Wärtsilä meitas uzņēmums Wärtsilä Diesel. 1993. gadā Wärtsilä Diesel ieguva pilnu kontroli pār uzņēmumu, un tas pārdēvēts par Wärtsilä SACM Diesel.
1999. gadā pārtraukta dīzeļdzinēju ražošana.
2001. gadā no New Sulzer Diesel France SA iegūtas enerģētikas un apkalpes operācijas. 2003. gadā uzņēmumā pārtraukta ražošanas un pārdošanas operācijas, pārejot uz Wärtsilä iekārtu apkalpošanu Francijā.[1]