Rostislavs Gļebovičs

Rostislavs Gļebovičs (baltkrievu: Расціслаў Глебавіч, dzimis pēc 1090., miris 1165. gadā) bija viens no Minskas kņaza Gļeba Vseslaviča dēliem no Polockas Rurikoviču dinastijas. Minskas kņazs (1146—1151, 1159—1165), Polockas kņazs (1151—1159). Cīnījās par varu Polockas kņazistē ar citām kņaza Vseslava "Brīnumdara" mantinieku līnijām — Vitebskas un Druckas kņaziem.

Rostislavs Gļebovičs Расціслаў Глебавіч
Minskas kņazs
1146. gads — 1151. gads
Priekštecis	Gļebs Vseslavičs
Pēctecis	Volodars Gļebovičs
1159. gads — 1165. gads
Priekštecis	Volodars Gļebovičs
Pēctecis	Volodars Gļebovičs
Polockas kņazs
1151. gads — 1159. gads
Priekštecis	Rogvolods Borisovičs
Pēctecis	Rogvolods Borisovičs
Miris	1165. gads Minska, Minskas kņaziste (Baltkrievija)
Dzīvesbiedre	Sofija Jaroslavna
Bērni	Gļebs Rostislavičs
Dinastija	Rurika dinastija
Tēvs	Gļebs Vseslavičs
Māte	Anastasija Jaropolkovna
Reliģija	pareizticība

Dzīvesgājums

Dzimis Minskas kņaza Gļeba Vseslaviča (ap 1060.—1119.) ģimenē pēc 1090. gada. Pēc viņa vectēva Vseslava Bračislaviča nāves 1101. gadā Polockas kņaziste tika sadalīta starp viņa dēliem un Rostislava tēvs Gļebs Vseslavičs kļuva par Minskas kņazu. 1119. gadā Minskas kņazs cieta sakāvi karā pret Kijivas lielkņazu Vladimiru Monomahu, tika sagūstīts un aizvests uz Kijivu, kur mira. Minskas kņazisti pievienoja Kijivas lielkņaza valdījumiem.

Pēc lielkņaza Mstislava Vladimiroviča nāves 1132. gadā sākās dinastiju cīņas starp dažādām Vladimira Monomaha pēcnācēju dzimtām. 1144. gadā par Polockas kņazu kļuva viņa sāncensis Rogvolods Borisovičs no Druckas kņazu līnijas, bet Rostislavam Gļebovičam 1146. gadā izdevās iegūt Minskas kņaza titulu. Rostislavs noslēdza pret Rogvolodu vērstu savienību ar Čerņigovas kņazu Svjatoslavu Oļgoviču un Rostovas-Suzdaļas kņazu Juriju Vladimiroviču Dolgorukiju. Kad Jurijs Vladimirovičs Dolgorukijs 1151. gadā kļuva par Kijivas lielkņazu, Polockas veče kņazu Rogvolodu padzina un Rostislavs kļuva par Polockas kņazu. Par Minskas kņazu viņš iecēla savu jaunāko brāli Volodaru Gļeboviču.

Savukārt, kad Jurijs Dolgorukijs 1157. gadā zaudēja Kijivas lielkņaza troni, Rogvolods-Vasīlijs Borisovičs atguva Druckas kņaza titulu un 1159. gadā Polockas veče padzina Rostislavu. Viņš devās atpakaļ uz Minsku pie saviem brāļiem, kopā ar kuriem viņam 1160. gadā izdevās atkarot Rogvolodam Izjaslavas kņazisti, bet Rogvoloda-Vasīlija Borisoviča vadītais karaspēks sešas nedēļas aplenca Minsku. Kņazs Rostislavs pēc tam hronikās vairs nav pieminēts, uzskata, ka viņš miris pēc 1161. gada.

Viņa brālis Volodars Gļebovičs nocietinājās Gorodecas pilī, kuru 1162. gadā aplenca Rogvoloda-Vasīlija karaspēks. Tomēr viņam kopā ar leišiem izdevās sakaut Rogvoloda karadraudzi. Par Polockas kņazu kļuva Vitebskas kņazs Vseslavs Vasiļkovičs.

Rurika dinastijas valdnieks
Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis: nav	Minskas kņazs 1146.—1151., 1159.—1165.	Pēctecis: Volodars Gļebovičs
Priekštecis: Rogvolods Borisovičs	Polockas kņazs 1151.-1159.	Pēctecis: Vseslavs Vasiļkovičs

Skatīt arī

• Polockas kņazi
• Polockas Rurikoviči

Literatūra

1. Baumgarten N. Genealogies et mariages occidentaux des Rurikides Russes du X-е au ХIII-е siecle /Orientalia Christiana. -Roma.-1927. -N35.-95p. (franciski)
2. ПСРЛ, т. 2. Ипатьевская летопись. Фототип. изд. 1908 г. М., 1962. XVI 938 стб. 87 с IVc. (senkrievu)
3. Алексеев Л. В. Полоцкая земля // Древнерусские княжества Х-XIII вв. -М., −1975. -С.202-239 (krieviski)
4. Данилович В. Е. Очерк истории Полоцкой земли до конца XIV столетия. -К., 1896. −731 с. (krieviski)
5. Войтович Леонтій. Князівські династії Східної Європи (кінець IX — початок XVI ст.): склад, суспільна і політична роль. Історико-генеалогічне дослідження.. — Львів: Інститут українознавства ім. І.Крип’якевича, 2000. — 649 с. — ISBN 966-02-1683-1 (ukrainiski)
6. Рыжов К. Все монархи мира. Россия. М., 2005