Volgas Vācu APSR

Volgas Vācu APSR (vācu: Autonome Sozialistische Sowjetrepublik der Wolgadeutschen, krievu: Автономная Советская Социалистическая Республика Немцев Поволжья) bija viena no Krievijas PFSR autonomajām republikām Volgas reģionā (1924-1941). Tā robežojās ar Saratovas apgabalu rietumos, ziemeļos un austrumos, Staļingradas apgabalu dienvidos un Kazahijas APSR dienvidaustrumos.

krievu: Социалистическая Республика Немцев Поволжья vācu: Autonome Sozialistische Sowjetrepublik der Wolgadeutschen Volgas Vācu Autonomā Sociālistiskā Padomju Republika Krievijas PFSR autonomā republika ← 1918 – 1941 →   → Republikas Karogs Republikas Ģerbonis Devīze Proletarier aller Länder, vereinigt Euch! (Visu zemju proletārieši, savienojieties!) Location of Pārvaldes centrs Engelsa Valoda(s) vācu valoda krievu Valdība Padomju republika Centrālās izpildkomitejas prezidija priekšsēdētājs  - 1918. gada oktobris–1919. gada marts Ernsts Reiters Vēsturiskais laikmets Starpkaru periods  - Izveidota 1918. gada 19. oktobrī  - Likvidēta 1941. gada 28. augustā Platība  - 1941 28 400 km² Iedzīvotāju skaits  - 1941. gadā 606 000       Blīvums  /km²  Nauda PSRS rublis

Vēsture

Volgas Vācu APSR izveidoja 1924. gadā, likvidēja Otrā pasaules kara laikā 1941. gadā un apmēram 400 000 Volgas vāciešu izsūtīja uz Sibīrijas un Vidusāzijas "darba nometnēm", kur liela daļa no viņiem gāja bojā. Perestroikas laikā 1989. gadā izveidojās Volgas vācu biedrība "Wiedergeburt", kas panāca, ka pēc PSRS sabrukuma un Krievijas Federācijas izveides 1992. gada 21. februārī tās prezidents Jeļcins izdeva dekrētu par Volgas Vācu Republikas pakāpenisku atjaunošanu. Tomēr Saratovas apgabala iedzīvotāju aptaujā lielais vairums no iedzīvotājiem izteicās pret autonomijas atjaunošanu.

Iedzīvotāji

Volgas Vācu APSR nacionālais sastāvs saskaņā ar 1926. un 1939. gada tautas skaitīšanas datiem

Tautība	Skaits (1926)	% (1926)	Skaits (1939)	% (1939)
vācieši	379 630	66,42 %	366 685	60,46 %
krievi	116 561	20,39 %	156 027	25,72 %
ukraiņi	68 561	11,99 %	58 248	9,6 %
kazahi	1353	0,24 %	8988	1,48 %
tatāri	2109	0,37 %	4074	0,67 %
mordvieši	1429	0,25 %	3048	0,5 %
baltkrievi	159	0,03 %	1636	0,27 %
ķīnieši	5	0 %	1284	0,21 %
ebreji	152	0,026 %	1216	0,20 %
citi	1619	0,28 %	5326	0,88 %
Kopā	571 578	(100,00 %)	606 532	(100,00 %)

Literatūra

• Nina Berend: Wolgadeutscher Sprachatlas. Francke, Tübingen/Basel 1996, ISBN 3-7720-1995-1.
• Dittmar Dahlmann, Ralph Tuchtenhagen (Hrsg.): Zwischen Reform und Revolution. Die Deutschen an der Wolga 1860–1917. Essen 1994.
• Alfred Eisfeld: Deutsche Kolonien an der Wolga 1917–1919 und das Deutsche Reich. Wiesbaden 1985.
• Alfred Eisfeld: Die Russlanddeutschen. Mit Beiträgen von Detlef Brandes und Wilhelm Kahle. 2., erw. und aktualisierte Ausgabe. Langen Müller Verlag, München 1999, ISBN 3-7844-2382-5.
• Victor Herdt (Hrsg.): Zwischen Revolution und Autonomie. Dokumente zur Geschichte der Wolgadeutschen aus den Jahren 1917 und 1918. Köln 2000.
• Arkadi German, Die Republik der Wolgadeutschen, BKDR Verlag, Nürnberg 2021, ISBN 978-3-948589-17-2, 504 S. (aus dem Russischen von Christine Hengevoß, Originaltitel: Немецкая автономия на Волге, Саратов 1994).
• Arkadij A. German: Nemeckaja Avtonomija na Volge. 1918–1941. Teil I: Avtonomnaja Oblast’ 1918–1924. Saratov 1992.
• Arkadij A. German: Nemeckaja Avtonomija na Volge. 1918–1941. Teil II: Avtonomnaja respublika 1924–1941. Saratov 1994.
• Franz Jung: Hunger an der Wolga. In: Nach Rußland! Schriften zur russischen Revolution. Edition Nautilus, Hamburg 1991, ISBN 3-89401-429-6.
• Viktor Krieger: Rotes deutsches Wolgaland, BKDR Verlag, Nürnberg 2020, ISBN 978-3-948589-02-8, 114 S.