Vikipēdija

Vladimirs Kara-Murza

Vladimirs Kara-Murza (krievu: Владимир Владимирович Кара-Мурза; dzimis 1981. gada 7. septembrī) ir Krievijas politiskais aktīvists, žurnālists, autors, filmu veidotājs un politieslodzītais.

Vladimirs Kara-Murza
Владимир Кара-Мурза
Kara-Murza 2017. gadā
Kara-Murza 2017. gadā
Personīgā informācija
Dzimis 1981. gada 7. septembrī (42 gadi)
Valsts karogs: Padomju Savienība Maskava, Krievijas PFSR, PSRS (tagad Karogs: Krievija Krievijas Federācija)
Nodarbošanās žurnālists, politiskais aktīvists, politiskais ieslodzītais
Darbības gadi kopš 2001. gada
Vecāki Vladimirs Kara-Murza (vecākais)
Dzīvesbiedre Jevgēnija
Bērni 3
Augstskola Kembridžas Universitātes Trīsvienības nams

Biogrāfija labot šo sadaļu

Kara-Murza dzimis Maskavā 1981. gada 7. septembrī. Māte bija ebrejiete.[1] Tēvs bija krievu žurnālists un televīzijas raidījumu vadītājs Vladimirs Kara-Murza (vecākais) (1959–2019), kas kritizēja Leonīdu Brežņevu un atbalstīja Borisa Jeļcina reformas.

Kara-Murzas izcelsme daļēji saistīta ar Latviju. Viņš ir latviešu revolucionāra Voldemāra Bisenieka (1884–1938) mazmazdēls. Voldemāra Bisenieka brālis bija Latvijas pirmais vēstnieks Lielbritānijā Georgs Bisenieks (1885–1941). Abus brāļus nošāva NKVD. Latviešu agronoms un izdevējs Jānis Bisenieks (1864–1923) bija viņu vecākais brālis.[2]

Kara-Murza ir saistīts arī ar padomju-krievu vēsturnieku, ķīmiķi un filozofu Sergeju Kara-Murzu (dzimis 1939. gadā). Viņi ir Kara-Murza ģimenes pārstāvji, tatāru aristokrāta pēcteči, kas apmetās uz dzīvi Maskavā un pieņēma kristietību 15. gadsimtā (uzvārds tulkojumā nozīmē "melnais kungs").

Kara-Murza ieguva bakalaura un maģistra grādu vēsturē Kembridžas Universitātes Trīsvienības namā (Trinity Hall). Sieva Jevgēnija, ģimenē ir trīs bērni.[3][4]

Kara-Murza bija Borisa Ņemcova līdzgaitnieks, kā arī vicepriekšsēdētājs uzņēmēja un bijušā oligarha Mihaila Hodorkovska dibinātajā Krievijas nevalstiskajā organizācijā "Atvērtā Krievija", kas veicināja pilsonisko sabiedrību un demokrātiju Krievijā.[5][6][7] 2012. gadā Kara-Murzu ievēlēja Krievijas opozīcijas koordinācijas padomē un no 2015. līdz 2016. gadam viņš bija Tautas brīvības partijas līdera vietnieks. Uzņēmis divas dokumentālās filmas "Viņi izvēlējās brīvību" (2005) un "Ņemcovs" (2016). No 2021. gada darbojās kā vecākais līdzstrādnieks Raula Vallenberga Cilvēktiesību centrā.[8]

2022. gada aprīlī, pēc Krievijas 2022. gada iebrukuma Ukrainā Kara-Murza tika arestēts saistībā ar apsūdzībām par nepakļaušanos policijas pavēlēm. Vēlāk viņa arests tika pagarināts, jo pret viņu tika izvirzītas jaunas apsūdzības par militārpersonu "diskreditēšanu". 2022. gada oktobrī pret viņu tika izvirzītas apsūdzības valsts nodevībā.[9] Amnesty International cilvēktiesību organizācija apsūdzības nodēvēja par politiski motivētām viņa pausto pretkara uzskatu dēļ.[10][11][12] 2023. gada 17. aprīlī viņam tika piespriests 25 gadu cietumsods.[13][14][15] Sods bija garākais opozīcijas pārstāvim piešķirtais sods kopš kara sākuma.[14]

Apbalvojumi labot šo sadaļu

2018. gadā Kara-Murza saņēma Pilsoniskās drosmes balvu.[16]

2022. gada oktobrī Kara-Murza tika apbalvots ar Vāclava Havela cilvēktiesību balvu.[17]

Atsauces labot šo sadaļu

  1. ↑ AP. «Russian-Jewish dissident handed 25-year sentence for treason, denigrating army». www.timesofisrael.com (en-US). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2023. gada 18. aprīlis. Skatīts: 2023-04-17.
  2. ↑ Information from the Russian Wikipedia entry on Georgs Bisenieks.
  3. ↑ Carl Schreck. «Wife Of Hospitalized Russian Opposition Activist Urges His Evacuation». Radio Free Europe/Radio Liberty, 2015. gada 28. maijs. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 28. maijs. Skatīts: 2015. gada 28. maijs.
  4. ↑ «Kremļa opozicionāra Kara-Murzas sieva: Ar visiem spēkiem jārada plaisas Putina režīmā». lsm.lv.
  5. ↑ Alec Luhn. «Russian opposition activist Vladimir Kara-Murza in hospital after falling ill». The Guardian, 2015. gada 27. maijs. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 10. februāris. Skatīts: 2016. gada 18. decembris.
  6. ↑ Tom Porter. «Russia: Anti-Kremlin activist Vladimir Kara-Murza in hospital after 'poisoning'». International Business Times, 2015. gada 27. maijs. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 24. jūlijs. Skatīts: 2015. gada 28. jūlijs.
  7. ↑ Gabrielle Tétrault-Farber. «Opposition Activist Remains in Critical Condition». Moscow Times, 2015. gada 31. maijs. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 19. jūnijs. Skatīts: 2015. gada 28. jūlijs.
  8. ↑ «Senior Fellows». Raoul Wallenberg Centre for Human Rights (en-GB). 2021. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 12. maijs. Skatīts: 2021. gada 13. februāris.
  9. ↑ «Jailed Kremlin Critic Kara-Murza Charged With Treason». The Moscow Times. 2022. gada 6. oktobris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022. gada 7. oktobris. Skatīts: 2022. gada 7. oktobris.
  10. ↑ "Russia: Vladimir Kara-Murza, jailed prisoner of conscience, awarded Václav Havel Prize" Arhivēts 13 April 2023 Wayback Machine vietnē., Amnesty International, 10 October 2022
  11. ↑ "‘Proof that today’s Russia is returning to the practices of Stalin’s political terror’" Arhivēts 13 April 2023 Wayback Machine vietnē., Novya Gazeta, 10 April 2023
  12. ↑ "Arrest and Detention of Vladimir Kara-Murza" Arhivēts 13 April 2023 Wayback Machine vietnē., a letter from several members of the US Congress and Senate, 12 May 2022
  13. ↑ Дело Владимира Кара‑Мурзы. Приговор Arhivēts 17 April 2023 Wayback Machine vietnē., zona.media, 17 April 2023
  14. ↑ 14,0 14,1 "Vladimir Kara-Murza: Russian opposition figure jailed for 25 years" Arhivēts 17 April 2023 Wayback Machine vietnē., BBC, 17 April 2023
  15. ↑ «Krievijas opozīcijas aktīvistam Kara-Murzam par «valsts nodevību» piespriests 25 gadu cietumsods». lsm.lv.
  16. ↑ «2018 Civil Courage Prize Honoree». Civil Courage Prize. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 20. jūnijs. Skatīts: 2019. gada 20. jūnijs.
  17. ↑ «2022 Václav Havel Prize awarded to imprisoned Russian opposition leader Vladimir Kara-Murza». Parliamentary Assembly of the Council of Europe. 2022. gada 10. oktobris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022. gada 7. novembris. Skatīts: 2022. gada 7. novembris.

Ārējās saites labot šo sadaļu

Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Vladimirs_Kara-Murza&oldid=3856080"