Vikipēdija

D vitamīns

(Pāradresēts no Vitamīns D)

D vitamīns jeb kalciferols ir taukos šķīstošu sekosteroīdu grupa, kas regulē kalcija jonu un fosfātu daudzumu un uzsūkšanos tievajā zarnā un nodrošina kaulu un zobu veidošanos, kā arī palīdz nostiprināt imūnsistēmu.[1][2] Cilvēkiem šīs grupas svarīgākie savienojumi ir D3 vitamīns (holekalciferols) un D2 vitamīns (ergokalciferols).

Holekalciferola jeb D3 vitamīna struktūrformula

Ir pieci D vitamīna veidi — sākot no D1 līdz D5, no kuriem izplatītākie ir D2 vitamīns (ergokalciferols) un D3 vitamīns (holekalciferols). Uzturā D vitamīns sastopams reti un nelielos daudzumos — zivju aknu eļļās un ar to bagātinātos produktos, kā arī bagātinātā govs un sojas pienā, sulās, margarīnos un daļā sēņu.[3] D provitamīns atrodams ir raugā. Taču cilvēkam šis vitamīns lielākoties veidojas ādas epidermas apakšējos slāņos saules gaismas (ultravioleto (UVB) staru) ietekmē no D provitamīna ergosterola, kas ir holesterīna atvasinājums. D vitamīna trūkums[4] var izraisīt rahītu un kaulu atmiekšķēšanos jeb osteoporozi. D vitamīns ir taukos šķīstošs vitamīns, tāpēc to nav vajadzīgs papildināt katru dienu — organismā veidojas šī vitamīna rezerves.

Ieteicamais līmenis labot šo sadaļu

Lai D vitamīna koncentrācija būtu veselībai pietiekoša, šo savienojumu koncentrācijai jābūt 30—50 ng/ml.[5] Šie savienojumi jeb D vitamīns cilvēka dzīvības procesos ir ļoti svarīgi.[6] Nepietiekamais uzņemtais saules starojums augstākos platuma grādos (indikatīvi augstāk par 42. ziemeļu platuma grādu,[7] Rīgas platuma grāds ir 57[8]) potenciāli var radīt dažādas veselības problēmas populācijā, tāpēc D vitamīna līmeni iesaka noteikt reizi gadā.[5] D vitamīns veidojas UVB un UVC (ultravioletās gaismas viļņu garumu diapazoni) klātbūtnē, tomēr literatūrā tiek norādīts nosacīti plašs ietekmes aktivācijas vērtību diapazons 260—315 nm, piemēram, 270—290 nm un gadalaiki, piemēram, ziema, kad cilvēka ķermeni, atkarībā no platuma grādiem, var nesasniegt pietiekami daudz saules gaismas šajā diapazonā un nepieciešams uzņemt D vitamīnu ar pārtiku un, pēc analīzēm un ārsta norādījumiem, ar vitamīniem.

Kopējo ultravioletā starojuma indeksu Latvijā mēra un publicē LVĢMC.[9] Veselībai svarīgais sauļošanās laiks D vitamīna pietiekamai iedarbībai būtu jāsalāgo ar ultravioletās radiācijas indeksu (URI), kura augstas, iedarbīgas, bet laikā ierobežotas izmantošanas maksimālā vērtība ir septiņas vienības.[9] Lai sekmīgi uzņemtu D vitamīnu ar saules starojumu, tiek rekomendēts sauļoties ne ilgāk par 15—20 minūtēm[10][11] vairākas reizes dienā, līdz āda iesauļojas, jo ādas iedegums ir ādas aizsardzība pret UV stariem un D vitamīns vairs neveidojas.

Pārdozēšana labot šo sadaļu

D vitamīna toksicitāte ir reta.[12] Lietojot D vitamīna preparātus, dažiem cilvēkiem ir hipersensitivitāte, un ir iespējama toksiska pārdozēšana, it īpaši cilvēkiem ar primāro hiperparatireozi.[13] Tā izraisa kalcija izgulsnēšanos asinsvados, hipertensiju un nieru kalcinozi, kuras dēļ rodas arī nieru mazspēja. Parasti šīs izmaiņas notiek, ja D vitamīna preparātus lieto vairāk kā 1 mg dienā (40 000 IE dienā), un tās ir neatgriezeniskas.[nepieciešama atsauce]

Ārējās saites labot šo sadaļu

Atsauces labot šo sadaļu

  1. ↑ «Vitamin D». Linus Pauling Institute (angļu). 2014-04-22. Skatīts: 2023-02-15.
  2. ↑ «Office of Dietary Supplements - Vitamin D». ods.od.nih.gov (angļu). Skatīts: 2023-02-15.
  3. ↑ «Содержание витамина D в грибах». fitaudit.ru. Skatīts: 2022-11-11.
  4. ↑ «D vitamīna deficīta simptomi un kā to novērst.». www.maniveselibasdati.lv (latviešu). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020-08-03. Skatīts: 2020-04-23.
  5. ↑ 5,0 5,1 «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 11. augustā. Skatīts: 2017. gada 21. maijā.
  6. ↑ «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 14. maijā. Skatīts: 2017. gada 21. maijā.
  7. ↑ «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 21. martā. Skatīts: 2017. gada 21. maijā.
  8. ↑ Rīga
  9. ↑ 9,0 9,1 «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 29. martā. Skatīts: 2017. gada 21. maijā.
  10. ↑ «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 24. maijā. Skatīts: 2017. gada 21. maijā.
  11. ↑ «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 31. maijā. Skatīts: 2017. gada 21. maijā.
  12. ↑ Holick, Michael F. (2007-07-19). "Vitamin D Deficiency" (en). New England Journal of Medicine 357 (3): 266–281. doi:10.1056/NEJMra070553. ISSN 0028-4793.
  13. ↑ Vieth, Reinhold (1999-05-01). "Vitamin D supplementation, 25-hydroxyvitamin D concentrations, and safety". The American Journal of Clinical Nutrition 69 (5): 842–856. doi:10.1093/ajcn/69.5.842. ISSN 0002-9165.


Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=D_vitamīns&oldid=3961965"