Vilma Briede
Vilma Briede (1904—1990) bija latviešu dziedātāja un pedagoģe, nacionālās pretošanās kustības dalībniece, politieslodzītā.
| ||||||||||||||||
Dzīvesgājums
labot šo sadaļuDzimusi 1904. gada 8. augustā Rīgā būvuzņēmēja J. Andreviča ģimenē. Pēc Rīgas 4. vidusskolas absolvēšanas mācījās dziedāšanu un strādāja par grāmatvedi J. Irbes metāla pogu fabrikā (1927—1934). No 1932. līdz 1943. gadam bija laulībā ar dziedātāju Robertu Briedi.
1932. gadā viņu uzņēma Emīla Mauriņa vadītajā Latvijas Nacionālās operas studijā, uzstājās Tamāras lomā Rubinšteina operā "Dēmons". 1934. gadā kļuva par Liepājas operas solisti, dziedāja titullomas Čaikovska "Jevgeņijs Oņegins", Guno "Fausts" un Vāgnera "Loengrīns", Lehāra "Jautrā atraitne" un Ofenbaha "Skaistā Helēna". 1936. gadā LNO dziedāja Grietiņu Guno operā Fausts un saņēma uzaicinājumu kļūt par LNO solisti. No 1936. līdz 1944. gadam uzstājās apmēram 30 lomās. Vislielākos panākumus guva Kristīnes lomā Jāņa Kalniņa operā "Ugunī".
Pēc Otrā pasaules kara 1945. gadā neveiksmīgi centās ar bēgļu laivu nokļūt Gotlandes salā, taču bija spiesta atgriezties Ventspils ostā. Ventspils apriņķī kopā ar bijušo Rīgas aizsargu pulka komandieri Jāni Veidi nodibināja nacionālās pretošanās grupu, kas 1947. gadā drukāja pagrīdes avīzi "Abava" ar aicinājumu aktīvi pretoties padomju okupantiem. To izplatīja Kuldīgā, Vārmē un Rīgā, bet vienu "Abavas" numuru pēc Veides ierosinājuma Vilma Briede nosūtīja vairākiem pazīstamiem latviešu māksliniekiem.
Valsts Drošības ministrijas darbinieki viņu izsekoja un 1947. gada 9. septembrī apcietināja. Viņai piesprieda 25 gadu ieslodzījumu Gulaga nometnē Magadanā. Pēc atbrīvošanas 1959. gadā Briede atgriezās Latvijā, no 1963. gada dzīvoja Liepājā un ilgus gadus strādāja par Liepājas teātra aktieru vokālo skolotāju. Mūža pēdējos 5 gadus bija Valsts Deju ansambļa "Daile" vokālā pedagoģe.
Mirusi 1990. gada 7. decembrī Rīgā. Apglabāta Rīgas Meža kapos.[1]