Vilkvālīšu dzimta

augu dzinta

Vilkvālīšu dzimta (Typhaceae) ir graudzāļu rindas dzimta, kurai pieder divas ģintis.[1][2]

Vilkvālīšu dzimta
Platlapu vilkvālītes Lietuvā.
Klasifikācija
ValstsAugi (Plantae)
NodalījumsSegsēkļi (Magnoliophyta)
KlaseViendīgļlapji (Liliopsida)
RindaGraudzāļu rinda (Poales)
DzimtaVilkvālīšu dzimta (Typhaceae)
Vilkvālīšu dzimta Vikikrātuvē

SistemātikaLabot

2003. gadā APG II sistēma (segsēkļu klasifikācijas taksonomiskā sistēma) izdalīja vilkvālīšu dzimtu, kurā izdalīja vienu ģinti Typha. Vēlāk 2009. gadā APG III sistēma iekļāva dzimtā otru ģinti — Sparganium.

AprakstsLabot

Ūdens un mitru vietu lakstaugi ar gariem, ložņājošiem sakneņiem. Stublājs stāvs vai peldošs.

Lapas lineāras vai lentveida, ar gludu malu, sēdošas un makstainas. Novietotas uz stublāja pamīšus vai blīvi pie stublāja pamata.

Ziedi viendzimuma, vilkvālīšu ģintī — blīvā vālītē stublāja galā, ežgalvītēm — blīvās galviņās, veidojot zarainu ziedkopu. Putekšņlapas 3—6, augļlapa 1, sēklotne apakšēja. Auglis — kauleņveida vai riekstiņš. Vējapputes augi.[3][4]

Raksturīgā izskata dēļ dabā nekļūdīgi atpazīstami augi.

IzplatībaLabot

Ežgalvītes sastopamas Ziemeļu puslodē mērenā un subarktiskā klimata joslā, kā arī AustrālijasOkeānijas reģionā. Vilkvālīšu ģints izplatīta visā pasaulē, izņemot tuksnešainos apgabalus, galējos ziemeļu reģionus un subantarktiku.

Latvijā sastopamas 8 vai 9 ežgalvīšu sugas[5] un 2 vilkvālīšu ģints sugas.[3]

VeģetācijaLabot

Veido dažāda lieluma audzes ūdeņu piekrastēs un mitrājos. Noteicoša augāja daļa ūdeņu un mitrāju veģetācijā. Dabā diezgan viegli atrodami augi, it sevišķi ziemeļu puslodes mērenā klimata joslā.

KlasifikācijaLabot

Vilkvālīšu dzimtu veido divas ģintis:

AtsaucesLabot

LiteratūraLabot