Viljams Lasels (angļu: William Lassell, dzimis 1799. gada 18. jūnijā, miris 1880. gada 5. oktobrī) bija angļu tirgotājs un astronoms.

Viljams Lasels
William Lassell
Viljams Lasels
Personīgā informācija
Dzimis 1799. gada 18. jūnijā
Boltona, Karogs: Apvienotā Karaliste Apvienotā Karaliste
Miris 1880. gada 5. oktobrī (81 gads)
Meidenheda, Karogs: Apvienotā Karaliste Apvienotā Karaliste
Zinātniskā darbība
Zinātne astronomija
Sasniegumi, atklājumi pavadoņu Tritona, Hiperiona, Ariela un Umbriela atklāšana

Dzimis Boltonā, uz rietumiem no Mančestras, izglītojies Ročdeilā. Pēc tēva nāves no 1814. gada līdz 1821. gadam bija māceklis pie kāda tirgotāja Liverpūlē. Vēlāk nopelnīja ievērojamus līdzekļus, brūvējot alu. Tas viņam ļāva pievērsties astronomijai. Savās mājās, netālu no Liverpūles, viņš uzbūvēja observatoriju ar 24 collu (61 cm) teleskopu-reflektoru. Viņš pats arī izslīpēja teleskopa spoguli.

1846. gadā V. Lasels atklāja Neptūna lielāko pavadoni Tritonu. Tas notika tikai 17 dienas pēc tam, kad vācu astronoms Johans Gotfrīds Galle bija atklājis pašu Neptūnu. 1848. gadā viņš atklāja Saturna pavadoni Hiperionu. 1851. gadā sekoja divu Urāna pavadoņu atklājumi (Ariels un Umbriels).

1855. gadā viņš uzbūvēja jaunu 48 collu (1,2 m) teleskopu, kuru uzstādīja Maltā, jo tur bija labāki apstākļi novērojumiem, nekā mājās Anglijā, kur debesis bieži bija apmākušās. Pēc atgriešanās no Maltas V. Lasels pārvietoja savu 24 collu teleskopu uz Meidenhedu.

1849. gadā V. Lasels ieguva Karaliskās Astronomijas biedrības zelta medaļu. No 1870. gada viņš divus gadus bija šīs biedrības prezidents. 1849. gadā viņu ievēlēja par biedru Karaliskajā biedrībā. 1858. gadā V. Lasels saņēma tās Karalisko medaļu.[1]

1880. gadā Meidenhedā V. Lasels nomira. Viņa teleskops tika uzdāvināts Karaliskajai Griničas observatorijai.

Lasela vārdā nodēvēts krāteris uz Mēness, krāteris uz Marsa, asteroīds 2636 Lasels un viens no Neptūna gredzeniem.

Ārējās saites

labot šo sadaļu