Neptūna gredzeni
Neptūna gredzenu sistēmu veido pieci šauri, plāni un tumši planētas gredzeni. Tie nav tik iespaidīgi kā Saturnam un ir grūti novērojami no Zemes. Pēc sākotnējiem novērojumiem ar uz Zemes esošajām observatorijām likās, ka Neptūna gredzeni neveido pilnus riņķus, bet tikai to fragmentus.[1] Tomēr starpplanētu zondes „Voyager 2” uzņemtie attēli pierādīja pilnu gredzenu eksistēšanu.
Neptūna gredzeni sastāv no ledus daļiņām, klātām ar silikātiežu putekļiem un, iespējams arī oglekli saturošām vielām. Neptūna gredzeni nosaukti ievērojamu astronomu, kuri devuši būtisku ieguldījumu Neptūna izpētē, vārdos. Sākot ar tuvāko gredzenu planētai, izšķir Galles, Leverjē, Lasela, Arago un Adamsa gredzenus. Eksistē arī neizteiksmīgs, vārdā nenosaukts gredzens, kurš sakrīt ar Galatejas orbītu.
Galles gredzens nodēvēts vācu astronoma Johana Gotfrīda Galles vārdā. J.Galle bija pirmais astronoms, kurš novēroja Neptūnu un zināja, uz ko viņš skatās.[2] Galles gredzens ir apmēram 2000 km plats, tā orbīta atrodas apmēram 41 000 – 43 000 km no Neptūna.[3] Gredzens ir blāvs, satur 40-70 % putekļu.
Leverjē gredzens nosaukts franču matemātiķa Irbēna Leverjē vārdā. Leverjē 1846. gadā izskaitļoja, tobrīd nezināmas, planētas atrašanās vietu. J.Galle šajā vietā atklāja Neptūnu. Leverjē gredzens ir apmēram 113 km plats un atrodas 53 200 km attālumā no planētas.[3] Tas satur apmēram 40-70 % putekļu. Despoina, kurš riņķo ap Neptūnu Leverjē gredzena iekšpusē, attiecībā pret gredzenu darbojas kā pavadonis-gans. [3]
Lasela gredzens Neptūna gredzenu sistēmā ir platākais.[4] Gredzens nodēvēts angļu astronoma Viljama Lasela vārdā. V. Lasels 1846. gadā atklāja Neptūna pavadoni Tritonu. Lasela gredzenu veido plašs materiāla lauks, kurš plešas starp Leverjē un Arago gredzeniem.[3]
Arago gredzens nosaukts franču matemātiķa, astronoma Fransuā Arago vārdā. Gredzens ir nepilnus 100 km plats un atrodas 57 200 km attālumā no Neptūna.[3] Atsevišķās publikācijās Arago gredzens nemaz netiek izdalīts atsevišķi, tas tiek uzskatīts par Lasela gredzena daļu.[4]
Adamsa gredzens ir vislabāk izpētītais no Neptūna gredzeniem. Tas nodēvēts britu matemātiķa, astronoma Džona Adamsa vārdā. Dž. Adamss aprēķināja Neptūna atrašanās vietu neatkarīgi no I. Leverjē. Adamsa gredzens ir apmēram 35 km plats (15-50 km), nedaudz ekscentrisks un slīps. Tas atrodas apmēram 63 930 km attālumā no planētas.[3] Galateja, kurš riņķo tieši gredzena iekšpusē, darbojas kā pavadonis-gans. Adamsa gredzens nav viendabīgs. Tam ir pieci sabiezinājumi (loki), kur daļiņas ir izkārtotas blīvāk, kā pārējā gredzenā. Loki nodēvēti franču vārdos: Fraternité (Brālība), Égalité 1 (Vienlīdzība), Égalité 2, Liberté (Brīvība) un Courage (Drosme).
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Occultation detection of a Neptune ring segment
- ↑ Galle, Johann Gottfried
- ↑ 3,0 3,1 3,2 3,3 3,4 3,5 Miner, Ellis D., Wessen, Randii R., Cuzzi, Jeffrey N. (2007). "Present knowledge of the Neptune ring system". Planetary Ring System. Springer Praxis Books.ISBN 978-0-387-34177-4.
- ↑ 4,0 4,1 "Dusty Rings and Circumplanetary Dust: Observations and Simple Physics"
| Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Neptūna gredzeni |
 | Šis ar astronomiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |