Vikipēdija

Viljams I Iekarotājs

Viljams I Iekarotājs, arī Viljams Bastards (franču: Guillaume le Conquérant, Guillaume le Bâtard;angļu: William I the Conqueror, William the Bastard, dzimis ap 1028. gadu, miris 1087. gada 9. septembrī) bija Normandijas hercogs Viljams II (1035.-1087.), Anglijas karalis Viljams I (1066.-1087.)

Viljams I Iekarotājs
Williame I/Willelm I
Anglijas karalis
1066. gada 25. decembrī — 1087. gada 9. septembrī
Priekštecis Harolds Godvinsons
Pēctecis Viljams II Rudais
Dzimis ap 1028. gadu
Falēze, Normandija
(Kalvadosa, Karogs: Francija Francija)
Miris 1087. gada 9. septembrī (58—59 gadu vecumā)
Ruāna, Normandija
(Piejūras Sēna, Karogs: Francija Francija)
Apglabāts Sentetjēnas abatija, Kāna, Karogs: Francija Francija
Dzīvesbiedre
Bērni
Dinastija Normandijas dinastija
Tēvs Roberts Lielais
Māte Arleta
Reliģija kristietība
Viljama, Normandijas hercoga un Anglijas karaļa ģerbonis
Viljama I ģenealoģiskais koks
Anglijas Karaliste 1087. gadā

Biogrāfija Labot

Dzimis 1027. vai 1028. gadā Normandijā, Falēzē (fr. Falaise). Tēvs - sestais Normandijas hercogs Roberts II Lielais (fr. Robert II le Magnifique), māte - hercoga konkubīne Arleta no Felēzes (fr. Arlette de Falaise, ou Herleva, Erlève, Herlève, Herlotte), acīmredzot kāda normaņu bruņinieka meita vai atraitne. Vecāki nebija laulājušies, un viņu vienīgais bērns Viljams bija ārlaulībā dzimis, tāpēc to iesauca par "bastardu".

8 gadu vecumā mantoja Normandijas hercogu troni, taču, tā kā bija ārlaulībā dzimis, troni nācās sargāt ar spēku: tikai pēc 1047. gadā kaujas ar dumpīgajiem baroniem pie Valesdūnas (burt. kauja kāpu ielejā - fr. Bataille du val|ès-Dunes), Viljams vairs varēja neuztraukties par troni. 15 gadu vecumā Viljamu iesvēta bruņinieku kārtā Francijas karalis Anrī I Kapetings.

1053. gadā apprecējās ar Flandrijas grāfa Boduēna V (fr. Baudouin V de Flandre) meitu Matildi (fr. Mathilde de Flandre, angl. Matilda of Flanders), un šajā laulībā piedzima 4 dēli un 6 meitas.

Iebrukums Anglijā Labot

Tā kā pēdējais Veseksu dinastijas Anglijas karalis Edvards Grēksūdzētājs 1066. gada 4. janvārī mira, neatstājot mantinieku, toties testamentā kā pēcnācēju bija norādījis savu brālēnu Normandijas hercogu Viljamu II, tas nekavējoties ar karaspēku ieradās Anglijā. Normaņi 14. oktobrī kaujā pie Heistingsas sakāva ievēlēto anglosakšu karali Haroldu II Godvinsonu un 26. decembrī hercogs Viljams tika kronēts par Anglijas karali Viljamu I.

Literatūra Labot

  • Cross, Arthur Lyon. A History of England and Greater Britain. Macmillan, 1917.
  • Bates, David., William the Conqueror, London : George Philip, (1989) 198 p. ISBN 978-0-7524-1980-0
  • Douglas, David C., William the Conqueror; the Norman impact upon England, Yale English monarchs series, London : Yale University Press, (1999) 476 p., ISBN 0-300-07884-6
  • Howarth, David., 1066 The Year of the Conquest, London : Collins, (1977) 207 p., ISBN 0-00-211845-9
  • Prescott, Hilda F.M., Son of Dust. London: White Lion, (1932) reprinted 1978. 288 p. ISBN 0-85617-239-1
  • Savage, Anne (transl. & coll.) The Anglo-Saxon Chronicles, London : Greenwich Editions, (2002) 288 p., ISBN 0-86288-440-3
  • Мортон А.А. История Англии. — Москва, 1950.
  • Памятники истории Англии / Пер. Д. М. Петрушевского. — Москва, 1936.
  • Пти-Дютайи, Ш. Феодальная монархия во Франции и в Англии X—XIII веков. — СПб., 2001.
  • Штокмар В. В. История Англии в средние века. — СПб., 2001

Ārējās saites Labot

Normandiešu dinastijas valdnieks  
Priekštecis:
Edgars Etlings 		Anglijas karalis
1066.-1087. 		Pēctecis:
Viljams II
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Viljams_I_Iekarotājs&oldid=3891045"