Aleksandrs Suvorovs (ģenerālgubernators)
- Šis raksts ir par ģenerālgubernatoru. Par citām jēdziena Aleksandrs Suvorovs nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Aleksandrs Suvorovs (krievu: Алекса́ндр Арка́дьевич Суво́ров; 1804—1882) bija Krievijas Impērijas infantērijas ģenerālis, Baltijas provinču ģenerālgubernators (1848—1861), Pēterburgas kara ģenerālgubernators (1861—1866). Ģenerālisimusa Aleksandra Suvorova mazdēls.
Aleksandrs Suvorovs | |
---|---|
Алекса́ндр Арка́дьевич Суво́ров | |
Baltijas ģenerālgubernators A. Suvorovs (1851) | |
Personīgā informācija | |
Dzimis |
1804. gada 13. jūnijā Pēterburga, Krievijas Impērija ( Krievija) |
Miris |
1882. gada 12. februārī (77 gadi) Pēterburga, Krievijas Impērija ( Krievija) |
Tautība | krievs |
Dienesta informācija | |
Dienesta pakāpe | ģenerālis |
Dienesta laiks | 1824—1882 |
Valsts | Krievijas Impērija |
Kaujas darbība |
Krievu-persiešu karš (1826—1828) Krievu-turku karš (1828—1829) Novembra sacelšanās |
Dzīvesgājums
labot šo sadaļuDzimis 1804. gada 13. (pēc vecā stila 1.) jūnijā Pēterburgā ģenerālleitnanta Arkādija Suvorova un viņa sievas Jeļenas Nariškinas ģimenē. Pēc tēva nāves 1811. gadā māte viņu nodeva audzināšanā Pēterburgas jezuītu pansionātā. Pēc trīs gadiem viņu pie sevis paņēma pie sevis mātes brālis Kirils Nariškins, divpadsmit gadu vecumā māte viņu nosūtīja mācīties uz Šveici. 18 gadu vecumā viņš uzsāka studijas Sorbonas universitātē Parīzē, tās turpināja Getingenes universitātē, kur 1825. gadā iestājās kurzemnieku korporācijā Curonia.
Pēc atgriešanās Krievijā uzsāka dienestu leibgvardes kavalērijas pulkā, piedalījās krievu-persiešu karā (1826—1828), Krievu-turku karā (1828—1829) un Novembra sacelšanās apspiešanā. 1839. gadā viņu paaugstināja ģenerālmajora pakāpē.
1847. gadā viņu iecēla par Kostromas gubernatoru, 1848. gadā par Baltijas ģenerālgubernatoru. Drīz pēc stāšanās amatā 1848. gada martā ģenerālgubernators Suvorovs izdeva rīkojumu aizliegt muižniekiem izlikt pareizticībā pārgājušos saimniekus no viņu mājām.[1] 1861. gadā Suvorovu iecēla par Pēterburgas kara ģenerālgubernatoru.
Miris 1882. gada 12. februārī (31. janvārī pēc vecā stila) Pēterburgā.
Piemiņa
labot šo sadaļuBaltijas ģenerālgubernatora Suvorova vārdā līdz 1917. gadam bija nosaukta tagadējā Krišjāņa Barona iela Rīgā. Tāpat viņa vārdā bija nosaukts Suvorova ielas tilts pāri Rīgas pilsētas kanālam.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Arveds Švābe. Latvijas vēsture 1800-1914. Stokholma, 1958. 191-216 lpp.
Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas | ||
---|---|---|
Priekštecis: Jevgeņijs Golovins |
Rīgas (Vidzemes, Igaunijas un Kurzemes) ģenerālgubernators 1848—1861 |
Pēctecis: Vilhelms fon Līvens |