Aleksandrs Suvorovs (ģenerālgubernators)

Šis raksts ir par ģenerālgubernatoru. Par citām jēdziena Aleksandrs Suvorovs nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Aleksandrs Suvorovs (krievu: Алекса́ндр Арка́дьевич Суво́ров; 1804—1882) bija Krievijas Impērijas infantērijas ģenerālis, Baltijas provinču ģenerālgubernators (1848—1861), Pēterburgas kara ģenerālgubernators (1861—1866). Ģenerālisimusa Aleksandra Suvorova mazdēls.

Aleksandrs Suvorovs
Алекса́ндр Арка́дьевич Суво́ров
Baltijas ģenerālgubernators A. Suvorovs (1851)
Baltijas ģenerālgubernators A. Suvorovs (1851)
Personīgā informācija
Dzimis 1804. gada 13. jūnijā
Pēterburga, Krievijas Impērija
(Karogs: Krievija Krievija)
Miris 1882. gada 12. februārī (77 gadi)
Pēterburga, Krievijas Impērija
(Karogs: Krievija Krievija)
Tautība krievs
Dienesta informācija
Dienesta pakāpe ģenerālis
Dienesta laiks 1824—1882
Valsts Valsts karogs: Krievija Krievijas Impērija
Kaujas darbība Krievu-persiešu karš (1826—1828)
Krievu-turku karš (1828—1829)
Novembra sacelšanās

Dzīvesgājums

labot šo sadaļu

Dzimis 1804. gada 13. (pēc vecā stila 1.) jūnijā Pēterburgā ģenerālleitnanta Arkādija Suvorova un viņa sievas Jeļenas Nariškinas ģimenē. Pēc tēva nāves 1811. gadā māte viņu nodeva audzināšanā Pēterburgas jezuītu pansionātā. Pēc trīs gadiem viņu pie sevis paņēma pie sevis mātes brālis Kirils Nariškins, divpadsmit gadu vecumā māte viņu nosūtīja mācīties uz Šveici. 18 gadu vecumā viņš uzsāka studijas Sorbonas universitātē Parīzē, tās turpināja Getingenes universitātē, kur 1825. gadā iestājās kurzemnieku korporācijā Curonia.

Pēc atgriešanās Krievijā uzsāka dienestu leibgvardes kavalērijas pulkā, piedalījās krievu-persiešu karā (1826—1828), Krievu-turku karā (1828—1829) un Novembra sacelšanās apspiešanā. 1839. gadā viņu paaugstināja ģenerālmajora pakāpē.

1847. gadā viņu iecēla par Kostromas gubernatoru, 1848. gadā par Baltijas ģenerālgubernatoru. Drīz pēc stāšanās amatā 1848. gada martā ģenerālgubernators Suvorovs izdeva rīkojumu aizliegt muižniekiem izlikt pareizticībā pārgājušos saimniekus no viņu mājām.[1] 1861. gadā Suvorovu iecēla par Pēterburgas kara ģenerālgubernatoru.

Miris 1882. gada 12. februārī (31. janvārī pēc vecā stila) Pēterburgā.

Baltijas ģenerālgubernatora Suvorova vārdā līdz 1917. gadam bija nosaukta tagadējā Krišjāņa Barona iela Rīgā. Tāpat viņa vārdā bija nosaukts Suvorova ielas tilts pāri Rīgas pilsētas kanālam.

  1. Arveds Švābe. Latvijas vēsture 1800-1914. Stokholma, 1958. 191-216 lpp.
Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis:
Jevgeņijs Golovins
Rīgas (Vidzemes, Igaunijas un Kurzemes) ģenerālgubernators
1848—1861
Pēctecis:
Vilhelms fon Līvens