Pavasara muiža

Pavasara muiža vai Pavasaru muiža (vācu: Pawasser, Pawassern) bija muiža Lielupes kreisajā krastā, kuras centrs atradās tagadējā Pavasaru ciemā Mārupes novada Salas pagastā.

Pirmajā pasaules karā sagrautā Pavasaru muižas ēka (attēls no: "Latvijas strēlnieks", 1923).

Pavasara muiža 1791. gada Slokas draudzes novada kartē.

Muižas zemes ietilpa Kurzemes un Zemgales hercogistes Jelgavas draudzes novadā, pēc 1783. gada Rīgas apriņķa Slokas draudzes novadā. Muižas kungu māja sagrauta 1915. gada Slokas kaujās Pirmā pasaules kara laikā.

Vēsture

Dokumentos pirmo reizi minēta 17. gadsimtā. Kopš 19. gadsimta sākuma muižas teritorijā esošajās akmeņlauztuvēs ieguva kaļķakmeni Rīgas ēku celšanai. Zināms, ka Pavasaru muižas īpašnieks no 1864. līdz 1873. gadam bija Baltijas ģenerālgubernators Vilhelms fon Līvens (1799—1880). Muižai piederošajās "Biezbāržu" mājās dzimis Pirmās tautiskās atmodas darbinieks Kaspars Biezbārdis (1806—1886).

Pirmā pasaules kara laikā pēc Vācijas karaspēka Kurzemes ofensīvas 1915. gada novembra pretuzbrukumā Lielupes kreisā krasta palienēs iesaistījās arī 2. Rīgas latviešu strēlnieku bataljons un 3. Kurzemes latviešu strēlnieku bataljons, kas piespieda vācu 28. landvēra kājnieku pulku atstāt Pavasara muižu, Odiņus un Mežbelti, bet 11. novembrī atkāpties no Ķemeriem. Strēlnieki kaujās zaudēja 89 kritušos, 204 ievainotos un 25 bez vēsts pazudušos.

Pēc pasaules kara bijušās muižas ēkas daļēji ataunotas, līdz mūsdienām saglabājusies muižas kalpu māja. Vēlāk muižas ēkās iekārtota ferma.