Pēteris Šuvalovs
Pēteris Šuvalovs (krievu: Пётр Андреевич Шувалов; 1827—1889) bija Krievijas Impērijas virsnieks, ierēdnis un diplomāts ķeizara Aleksandra II laikā. Baltijas ģenerālgubernators, Rundāles pils mantinieks. Krievijas Impērijas sūtnis Apvienotajā Karalistē (1874—1879).
| ||||||||||||
Dzīvesgājums labot šo sadaļu
Dzimis 1827. gadā Krievijas Impērijas galminieka Andreja Šuvalova un viņa sievas Teklas, dzimušas Valentinovičas, ģimenē. Pēc Pāžu korpusa beigšanas viņu 1845. gadā iecēla par kornetu Leibgvardes jātnieku pulkā. Piedalījās Krimas karā (1853—1856), pēc kura beigām tika paaugstināts par flīģeļadjutantu un nosūtīts uz Parīzes miera sarunām. 1857. gadā viņu iecēla par Pēterburgas policijas priekšnieku (обер-полицеймейстер) un paaugstināja par ģenerālmajoru, 1860. gadā par Krievijas Impērijas Iekšlietu ministrijas vispārīgo lietu departamenta direktoru, vēlāk par Žandarmu korpusa štāba priekšnieku un Ķeizara kancelejas III, nodaļas vadītāju.
Šajā laikā viņš piedalījās arī Baltijas novada zemes reformas komitejas (Остзейский комитет по реформе землевладения в Остзейском крае) darbā.[1] 1864. gadā grāfu P. Šuvalovu paaugstināja par ģenerālleitnantu un iecēla par Baltijas ģenerālgubernatoru un Rīgas kara apgabala pavēlnieku. Viņš izmantoja Rundāles pili kā savu vasaras rezidenci.
1873. gadā P. Šuvalovu nosūtīja uz Londonu diplomātiskām sarunām par Krievijas ķeizara Aleksandra II meitas izprecināšanu karalienes Viktorijas dēlam. 1874. gadā viņu iecēla par Krievijas Impērijas sūtni Apvienotajā Karalistē, kur viņš koordinēja krievu Lielās spēles diplomātiju pret 1876. gadā izveidoto Britu impēriju. 1877. gadā Krievijas Impērija ar 100 000 vīru lielu karaspēku iebruka Balkānos, sākot kārtējo krievu-turku karu. Ar grāfa Šuvalova palīdzību 1878. gadā Berlīnes kongresā tika noslēgts miera līgums, pēc kura Krievijas Impērija ieguva Besarābiju un izpletās Aizkaukāzā, tomēr zaudēja Sanstefano līgumā apsolīto kontroli pār Balkāniem ar Bulgārijas satelītvalsts izveidi.
Krievijas Impērijas augstāko aprindu neapmierinātības dēļ ķeizars Aleksandrs II bija spiests 1879. gadā atcelt Šuvalovu no amata un nosūtīja diplomātiskā misijā uz Berlīni un Vīni. Pēc ķeizara Aleksandra II nogalināšanas 1881. gada martā jaunais ķeizars Aleksandrs III Šuvalovu atsauca no diplomātiskā dienesta un viņš atsāka ierēdņa darbu. 1887. gadā viņš lika veikt Rundāles pils remonta darbus. Miris 1889. gadā Pēterburgā.
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ Шульц П. А. Остзейский комитет в Петербурге в 1856-57 гг. Из воспоминаний. // ГМ, 1915, № 1. — С. 124—145; № 2. — С. 146—170.
| Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas | ||
|---|---|---|
| Priekštecis: Vilhelms fon Līvens |
Rīgas (Vidzemes, Igaunijas un Kurzemes) ģenerālgubernators 1864—1866 |
Pēctecis: Eduards fon Baranovs |
Ārējās saites labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Pēteris Šuvalovs.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)