Vienkāršā ežgalvīte

Vienkāršā ežgalvīte (latīņu: Sparganium emersum) ir vilkvālīšu dzimtas augu suga (pēc APG III sistēmas). Suga ir plaši sastopama Eirāzijā, tostarp diezgan bieži visā Latvijas teritorijā.

Vienkāršā ežgalvīte Sparganium emersum (Rehmann)
Klasifikācija
Valsts	Augi (Plantae)
Nodalījums	Segsēkļi (Magnoliophyta)
Klase	Viendīgļlapji (Liliopsida)
Rinda	Graudzāļu rinda (Poales)
Dzimta	Vilkvālīšu dzimta (Typhaceae)
Ģints	Ežgalvītes (Sparganium)
Suga	Vienkāršā ežgalvīte (Sparganium emersum)
Sinonīmi
Sparganium simplex Huds.
Vienkāršā ežgalvīte Vikikrātuvē

Dažāda lieluma grupas aug stāvošos un lēni tekošos ūdeņos un applūdušos reljefa pazeminājumos pļavās un mežos.

Apraksts

Vienkāršā ežgalvīte ir daudzgadīgs, 30—60 cm garš ūdensaugs. Stublājs ir stāvs, reti peldošs. Lapas ir veselas, lineāras, plakani trīsšķautņainas, ar izcilnām vidusdzīslām. Lapu garums ļoti variē, īpaši peldošajai formai. Lapas diezgan platas (0,5—1,5 cm). Augs ziedkopā parasti nezaro, retumis ir daži zari. Stublāja galotnē vismaz 2 (parasti 4—7 (reti līdz10)) atstatu stāvošas vīrišķo ziedu galviņas ar garām putekšņlapām, zem tām atstatu stāvošas 3—5 sievišķo ziedu galviņas. Apakšējā, visgarākā seglapa aptuveni ziedkopas garumā. Auglis iegarens (0,4—0,5 cm), ar 2—3 mm īsu kātu, auglis galā pakāpeniski pāriet garā un slaidā irbuļa paliekā. Irbuļa palieka ar drīksnu garāka nekā auglis bez kāta. Zied jūlijā un augustā.

Līdzīga kamolainajai ežgalvītei (Sparganium glomeratum), neparasti sīki eksemplāri varētu būt līdzīgi arī mazajai ežgalvītei (Sparganium minimum). Visvienkāršāk atšķirama pēc daudzajām (ne 1) vīrišķo ziedu galviņām stublāja galā, atstatām (ne blīvi satuvinātām) sievišķo ziedu galviņām. Drošai peldošās formas atšķiršanai nepieciešams aplūkot augli — tas nedrīkst būt ar noliektu, knābjveida irbuli kā zālainajai ežgalvītei (Sparganium gramineum), taisnai irbuļa paliekai ar drīksnu jābūt garākai nekā auglis bez kāta (pretēja pazīme raksturīga šaurlapu ežgalvītei (Sparganium angustifolium)).