Zālainā ežgalvīte
Zālainā ežgalvīte (latīņu: Sparganium gramineum) ir vilkvālīšu dzimtas augu suga (pēc APG III sistēmas). Savvaļā tai ir šaurs izplatības areāls Skandināvijā un Baltijas centrālajā daļā. Savrupas atradnes ir arī citur Eiropā. Latvijā suga ir sastopama reti, galvenokārt Vidzemē.
| Zālainā ežgalvīte Sparganium gramineum (Georgi) | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Augi (Plantae) |
| Nodalījums | Segsēkļi (Magnoliophyta) |
| Klase | Viendīgļlapji (Liliopsida) |
| Rinda | Graudzāļu rinda (Poales) |
| Dzimta | Vilkvālīšu dzimta (Typhaceae) |
| Ģints | Ežgalvītes (Sparganium) |
| Suga | Zālainā ežgalvīte (Sparganium gramineum) |
| Sinonīmi | |
| Sparganium friesii Beurl. | |
 Zālainā ežgalvīte Vikikrātuvē | |
Tā aug ezeros ar smilšainu pamatu, parasti litorāljoslā, 0,2—2,0 m dziļumā. Veido nelielas audzes. Ezeru piesārņošanas, braukšanas ar laivām un, seklākās vietās, izbradāšanas dēļ izplatība Latvijā samazinās. Ierakstīta Latvijas Sarkanajā grāmatā 2. kategorijā.[1]
Apraksts
labot šo sadaļuZālainā ežgalvīte ir daudzgadīgs ūdensaugs. Tā stublāja ir 0,5—1,5 m garš — tas variē atkarībā no augšanas vietas dziļuma. Lapas ir 0,3—0,5 cm šauras, līdz 2 m garas un peldošas. Apakšējā seglapa ziedkopas garumā vai garāka, pie pamata makstaina. Ziedkopa ir zaraina, izzied pakāpeniski, paceļas virs ūdens. Ziedu galviņas ir sēdošas, atstatu cita no citas. Uz ziedkopas ass augšdaļā 2—6 vīrišķo ziedu galviņas, apakšdaļā 3—5 sievišķo ziedu galviņas. Bieži 1 vai 2 sievišķo ziedu galviņas uz sānzariem. Apakšējā sievišķo ziedu galviņa kātaina. Auglis ir 0,3—0,5 cm garš, bez iežmaugas. Irbuļa palieka augļa galā knābjveidīga, noliekta. Zied no jūnija beigām līdz augustam.[1]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 «zālainā ežgalvīte - Sparganium gramineum Georgi - Augi - Latvijas daba». www.latvijasdaba.lv. Skatīts: 2022-09-08.
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Zālainā ežgalvīte.
- Encyclopædia of Life raksts (angliski)