Kamolainā ežgalvīte
Kamolainā ežgalvīte (latīņu: Sparganium glomeratum) ir vilkvālīšu dzimtas augu suga (pēc APG III sistēmas). Savvaļā tā ir izplatīta cirkumpolāros apvidos Eirāzijā, ļoti reti arī Ziemeļamerikā. Ārpus Skandināvijas dienviddaļas un Baltijas ziemeļdaļas sastopama ļoti reti.[1]
| Kamolainā ežgalvīte Sparganium glomeratum ((Laest.) Neuman) | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Augi (Plantae) |
| Nodalījums | Segsēkļi (Magnoliophyta) |
| Klase | Viendīgļlapji (Liliopsida) |
| Rinda | Graudzāļu rinda (Poales) |
| Dzimta | Vilkvālīšu dzimta (Typhaceae) |
| Ģints | Ežgalvītes (Sparganium) |
| Suga | Kamolainā ežgalvīte (Sparganium glomeratum) |
 Kamolainā ežgalvīte Vikikrātuvē | |
Latvijā kamolainā ežgalvīte ir sastopama ļoti reti, jo Latvija ir dienvidaustrumos no sugas vienlaidu areāla. Suga ir ierakstīta Latvijas Sarkanajā grāmatā 1. kategorijā.
Mazskaitlīgas grupas aug purvu lāmās, peļķēs un ezeru piekrastē.
Apraksts
labot šo sadaļuKamolainā ežgalvīte ir daudzgadīgs, 10—40 cm garš lakstaugs ar stāvu stublāju. Augam ir veselas, lineāras, 10—35 cm garas, 0,5—1 cm platas lapas. Lapas ir garākas nekā stublājs, nedaudz ieliektas, plātnes apakšpusē ar asu šķautni. Augs ziedkopā nezaro. Apziedņa lapas ir bezkrāsainas un plānas. Stublāja galotnē viena vīrišķo ziedu galviņa, zem tās ļoti tuvu 2—6 sēdošas sievišķo ziedu galviņas (retumis pati apakšējā ar īsu kātiņu). Vīrišķo ziedu galviņa un augšējā sievišķo ziedu galviņa saskaras. Seglapas garas, pārsniedz ziedkopu. Auglis konisks, 0,3—0,4 cm garš, gandrīz sēdošs. Irbuļa palieka 1,5 mm gara, augļa vidusdaļā ir sekla iežmauga. Zied jūlijā un augustā.[1]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 «kamolainā ežgalvīte - Sparganium glomeratum (Laest.) Neuman - Augi - Latvijas daba». www.latvijasdaba.lv. Skatīts: 2022-09-08.