Vienādspārnu spāres
Vienādspārnu spāres jeb vienādspārņi (Zygoptera) ir spāru kārtas (Odonata) apakškārta, kurā ir apmēram 2600 sugas.[1] Tās parasti mājo seklu, saldūdens tilpju tuvumā, kas var būt gan tekoši, gan stāvoši. Latvijā mājo 4 dzimtu vienādspārnu spāru sugas: krāšņspāru dzimta (Coenagrionidae), platkājspāru dzimta (Platycnemididae), zaigspāru dzimta (Lestidae) un zilspāru dzimta (Calopterygidae).[2]
| Vienādspārnu spāres Zygoptera (Selys, 1854) | |
|---|---|
 Strauta zilspāre (Calopteryx virgo) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Posmkāji (Arthropoda) |
| Klase | Kukaiņi (Insecta) |
| Kārta | Spāru kārta (Odonata) |
| Apakškārta | Vienādspārnu spāres (Zygoptera) |
 Vienādspārnu spāres Vikikrātuvē | |
Zinātniskais nosaukums Zygoptera ir cēlies no grieķu valodas. Pirmā vārda daļa zygo latviski nozīmē pāris, bet otrā daļa - ptera nozīmē spārni. Nosaukums atspoguļo faktu, ka tām ir divi pāri līdzīgu spārnu. Atpūšoties tās spārnus parasti tur sakļautus gar ķermeņa sāniem, bet reizēm paceltus un sakļautus vertikāli gaisā.
Izskats un īpašības
labot šo sadaļu
Vienādspārnu spēres ir līdzīgas dažādspārnu spārēm (Anisoptera), bet parasti ir par tām mazākas un smalkākas. To ķermeņi ir trauslāki, adatai līdzīgi. Atpūšoties tās spārnus parasti tur sakļautus paralēli gar slaido ķermeni. Toties dažādspārnu spāres spārnus tur perpendikulāri pret ķermeni. Kā jau nosaukums norāda abi spārnu pāri vienādspārnu spārēm ir gandrīz vienādā platumā, kā arī to dzīslojums ir vienāds.[1] Arī acis vienādspārnu spārēm novietotas atšķirīgi kā dažādspārnu spārēm. Tās atrodas attālināti viena no otras, bet dažādspārnu spārēm tās saskaras.[2]
Vienādspārnu spāres parasti ir nelielas un vidēji lielas spāres.[2] Lai gan pasaules lielākā spāre, mērot spārnu plētumu, ir Dienvidamerikā un Centrālamerikā dzīvojošā vienādspārnu spāre Megaloprepus caerulatus, kuras spārnu plētums ir 19 cm.[1]
Dzīves veids
labot šo sadaļuGan spāres, gan to kāpuri ir plēsīgi un barojas ar citiem kukaiņiem. Pieaugušas spāres parasti medī dažādus nelielus kukaiņus. Izņēmums ir Pseudostigmatidae dzimtas sugas, kas specializējušās zirnekļu medībās, tos uzlasot no pašu tīkliem.[1] Kāpuri mājo dīķos, strautos, dažādos seklos ūdeņos, reizēm tos var atrast pat koku dobumos.[1] Kāpurs upuri nomedī, "izšaujot" garo apakšlūpu un uzķerot ar to kukaini.
Dažām sugām pārošanās laikā ir raksturīga tēviņu izrādīšanās. Tie, nosēžoties mātītei priekšā, izrāda savus zaigojošos spārnus vai ķermeni. Pārošanās laikā spāres saķeras riteņa pozā, tādā veidā pat lidojot kopā. Tēviņš bieži paliek pieķēries pie mātītes pat olu dēšanas laikā. Olas parasti tiek iedētas augu šūnās, izmantojot asmenim līdzīgo olu dējekli. Dažas sugas olas dēj ūdenī, mātītei atrodoties kontaktā ar ūdeni stundu vai ilgāk. Tēviņš tikmēr ārpusē gaida mātīti un, ja nepieciešams, tai palīdz pacelties gaisā no ūdens virsmas.[1]
Klasifikācija
labot šo sadaļu- apakškārta Vienādspārnu spāres (Zygoptera)
- Krāšņspāru virsdzimta (Coenagrionoidea)
- Krāšņspāru dzimta (Coenagrionidae)
- Platkājspāru dzimta (Platycnemididae)
- dzimta Isostictidae
- dzimta Platystictidae
- dzimta Protoneuridae
- dzimta Pseudostigmatidae
- Zaigspāru virsdzimra (Lestoidea)
- Zaigspāru dzimta (Lestidae)
- dzimta Chorismagrionidae
- dzimta Lestoideidae
- dzimta Megapodagrionidae
- dzimta Perilestidae
- dzimta Synlestidae
- Zaļspāru virsdzimta (Hemiphlebioidea)
- Zaļspāru dzimta (Hemiphlebiidae)
- Zilspāru virsdzimta (Calopterygoidea)
- Zilspāru dzimta (Calopterygidae)
- dzimta Amphyipterygidae
- dzimta Chlorocyphidae
- dzimta Diphlebiidae
- dzimta Euphaeidae
- dzimta Polythoridae
- dzimta Thaumatoneuridae
- Krāšņspāru virsdzimta (Coenagrionoidea)
Atsauces
labot šo sadaļuĀrējās saites
labot šo sadaļu| Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Vienādspārnu spāres |
- Spāres Arhivēts 2007. gada 29. septembrī, Wayback Machine vietnē.
- Dragonflies and Damselflies